рефераты рефераты
Домой
Домой
рефераты
Поиск
рефераты
Войти
рефераты
Контакты
рефераты Добавить в избранное
рефераты Сделать стартовой
рефераты рефераты рефераты рефераты
рефераты
БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА
рефераты
 
МЕНЮ
рефераты Darba algas noteicoрie faktori un darba algas dinamika Latvijв рефераты

БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА - РЕФЕРАТЫ - Darba algas noteicoрie faktori un darba algas dinamika Latvijв

Darba algas noteicoрie faktori un darba algas dinamika Latvijв

Augstskola

S.I.A. “Tur?bas m?c?bu centrs”

[pic]

2. Past?v?gais darbs mikroekoekonomik?

Darba algas noteico?ie faktori un darba algas dinamika Latvij?

Darbu p?rbaud?ja doc. A.Rubanovskis

1997.gads.

Piepras?juma likuma darb?ba Latvijas

tautsaimniec?b?

Ievads

Br?vaj?tirg? tirg? katrs var v?rot to, ka cenu l?meni nosaka pre?u un

pakalpojumu piepras?juma un pied?v?juma konkr?tais sam?rs, lai gan cenu

veido?an?s procesu ir ar? daudz dzi??ki pamati. Runa ir par pirc?ju un

p?rdev?ju emocion?l?s r?c?bas motiv?ciju tirg?, par to, k?das ir ??s

r?c?bas sekas.

Piepras?jums ir pirc?ju - pat?r?t?ju un pirkumu - emocion?l? r?c?ba, kas

v?rsta uz pre?u ieg?di atbilsto?i vi?u v?lmei, izv?lei, vajadz?bai un

maks?tsp?jai noteikt? laika period?.

Piepras?juma l?kne

Saska?? ar cenu teorijas jaut?jumiem ir izveidota piepras?juma l?kne,

kas par?da konkr?tas preces tirgus piepras?juma apjomu atkar?bu no cenu

l?me?a. Piepras?juma l?kne ar? par?da to noteikto preces daudzumu, kuru

pirc?ji ir gatavi un sp?j?gi ieg?d?ties, past?vot zin?mam cenas periodam,

noteikt? laika period?.

Q

0

C

No ??s l?knes izriet, ka cenai s?kotn?ji pieaugot, piepras?jums

samazin?s. Ne visur piepras?jums cenai piaugot samazin?s vien?di, ir

vien?bas, kur?s cenai pieaugot piepras?jums tiek samazin?ts maz?k? apjom?.

Piepras?juma l?kne raksturo pirc?ju ekonomisko r?c?bu atkar?b? no

cenu l?me?a. ?aj? l?men? c?lonis (motiv?cija) ir cena, sekas - piepras?tais

preces vai pakalpojuma daudzums. Past?v ar? apgriesta sakar?ba: c?lonis

(motiv?cija) ir piepras?tais preces daudzums, bet sekas - cenu l?menis. Gan

vien?, gan otr? gad?jum? c?loni ar sek?m savieno saimniekot?ju subjektu

ekonomisk? r?c?ba.

Piepras?juma l?knes veido?an?s cenu izmai?as ietekm?

Piepras?juma l?kne veidojas, augstai cenai nosakot mazu piepras?jumu

(daudzumu), bet, cenai pazeminoties, piepras?jums aug; l?kne tiecas pa labi

uz leju. Ir iev?rots ar? tas, ka augsta cena ierobe?o piepras?jumu, bet

zema cena veicina pre?u pirk?anu.?eit rodas divas probl?mas, kas saist?tas

ar pirc?ju soci?li ekonomisk?s izdz?vo?anas nosac?jumiem un vi?u vajadz?gu

apm?riem.

L?kne raksturo ar? t?du faktoru, ka d?rg?s preces ieg?d?jas

atbilsto?ais sabiedr?bas sl?nis, bet zem?kas cenas papla?ina piepras?t?ju

loku. ?eit lo?iski saist?s cenu l?menis, piepras?juma lielums, izdz?vo?anas

nosac?jumi, maks?tsp?ja un vajadz?bas.

Ien?kuma un aizst??anas efekts

??da ekonomiska r?c?ba vispirms ir saist?ta ar ien?kuma efektu. Katra

cilv?ka ien?kums parasti ir noteikts, ierobe?ots lielums. Lai pirc?js p?c

iesp?jas piln?g?k apmierin?tu savas vajadz?bas, vi?am ir nepiecie?ams

r?p?gi,ko,pirkt, cik daudz pirkt, k?d?m prec?m dot priek?roku, kuras preces

ir visvair?k nepiecie?amas. Ja k?dai precei cena tiek pazemin?ta, tas dod

iesp?ju dot? ien?kuma robe??s palielin?t ?is preces pirkumu. Turpret?, ja

preces csna aug, tiek palielin?ta, tad pirk?anas iesp?jas samazin?s. L?dz

ar to ??s preces piepras?juma lielums samazin?s. Ta?u tas ne vienm?r notiek

tie?i t?. Ja pirc?jam ?? prece tie??m ir neaizvietojama, vajadz?ba p?c ??s

preces tie??m ir neatliekama, dot? prece tiek pirkta par ?o augst?ko cenu

iepriek??j? daudzum?; bet pre?u ieg?di, kuras pirc?jam ir maz?k

nepiecie?amas, kuras pirc?ja vajadz?bu skal? ie?em maz?ku vietu, vi?? ir

spiests samazin?t.

?eit minams atbilsto?s piem?rs. Y? straujais maksas pieaugums par

dz?vok?u ?ri, apkuri, karsto ?deni, par transporta pakalpojumiem tika

nov?rots 1992 gada novembr?. L?dz ar to 1993 gada janv?r?daudzas ?imenes

bija spiestas b?tiski sa?aurin?t da??dus savus l?dzi?in?jos pirkumus. Pie

t? pa?a var min?t v?l k?du piem?ru. Latvij? 1992 gad? no septembra l?dz

decembrim sviesta un siera p?rdo?ana samazin?j?s par 40(. Tas izskaidrojams

ne tikai ar ?o produktu cenu iev?rojamu pieaugumu. Cenas, kas tika

k?pin?tas ?aj? period? ?oti pla?am pre?u kl?stam, pirc?jam lika izv?l?ties,

lemt, ko pirkt, k?d? daudzum? pirkt, kuras preces nepiecie?ams ieg?d?ties

iepriek??j? daudzum?, kuru pre?u ieg?de j?samazina, no kur?m prec?m

j?atsak?s pavisam. Protams, ka ??da izv?le ir stipri individu?la tom?r ir

nov?rotas noteiktas likumsakar?bas pirc?ju izv?les vid?.Nav pat izsl?gts un

noliedzams, ka piepras?jums p?c da??m prec?m, kuras ir relat?vi l?t?kas

pirm?s nepiecie?am?bas preces, pieaugs. ?eit veidojas atkal cita

c?lo?sakar?bas.

Vienot?b? ar ien?kuma efektu past?v aizst??anas efekts. Vienu un to

pa?u vajadz?bu bie?i sp?j apmierin?t vair?ki atsevi??i labumi. Pie?emsim,

ka preces A un B ir sav? starp? aizvietojami produkti (piem?ram, ?ie

produkti var?tu b?t c?kga?aun liellopu ga?a, kurus var vienu ar otru

aizvietot). Ja preces A cena samazin?sies,bet preces B cena paliks

nemain?ga, tad ir dro?i paredzams, ka piepras?jums p?c preces A pieaugs,

bet p?c preces B samazin?sies. Noz?m?gair ??du pre?u cenu attiec?ba. Ja

vienlaikus cena paaugstin?sies gan precei A, gan B, bet bet precei A ?is

sad?rdzin?jums b?s liel?ks, tad pirc?ja emocion?l? r?c?ba iesp?jams b?s, ka

k?da da?a pirc?ju atteiksies no preces A pielietojuma, bet palielin?s

kop?jo piepras?jumu p?c preces B.

?? b?tisk? un nepiecie?am? c?lo?sakar?ba starpcenu l?meni un

piepras?juma lielumu, kas past?v?gi atk?rtojas, ekonomikas teorij? tiek

raksturota k? piepras?juma likums. Katrs punkts uz piepras?juma l?knes

liecina par pamatotu un konkr?tu sam?ru starp cenu un piepras?juma lielumu,

ko nosaka pirc?ju ekonomisk?s r?c?bas mot?vi:

No piepras?juma lieluma izmai??m ir j?iz??ir piepras?juma izmai?as.

?rpuscenas faktori, kas ietekm? piepras?jumu

Analiz?jot piepras?juma lieluma izmai?as atkar?b? no cenu l?me?a,

j??em v?r?, ka iepriek? aprakst?t? c?lo?sakar?ba darbojas tikai un vien?gi

tad, ja past?v vien?di nosac?jumi. Gan pat?ri?a priek?metu, gan ar?

ra?o?anas resursu tirg? pirc?js nevar izvair?ties no p?r?jiem nosac?jumiem.

Pirc?ja r?c?bu tirg? bez cen?m konkr?ti motiv? un iespaido ar? da??di

?rpuscenas faktori.

Pirmk?rt, neap?aub?mi, ka ?is faktors ir pirc?ja gaume, modes izmai?as,

k?di ieteikumi, rekl?mas psiholo?isk? iedarb?ba uz pirc?ju. Saprotams, ka

?ie momenti neatkar?gi no cenu l?me?a re?li palielina vai samazina

noteiktas preces piepras?jumu. Otrk?rt, periodiski var pieaugt un p?c tan

stabiliz?ties vai sarukt piepras?jums p?c jaun?m prec?m, kas rosina un

att?sta jaunas vajadz?bas. ?eit past?v noteiktas c?lo?saka??bas starp pre?u

kvalit?ti, izmanto?anas iesp?ju daudzveid?gumu un piepras?juma apjomu.

Tre?k?rt, pirc?ju ien?kumu lielums, to pieaugums vai samazin??an?s var

iev?rojami ietekm?t piepras?jumu p?c d?rg?m vai l?t?m prec?m, lai gan ?o

pre?u cenas paliek nemain?gas. Ceturtk?rt, tie ir klimatiskie apst?k?i, kas

likumsakar?gi samazina vai palielina noteiktu sezonas pre?u piepras?jumu.

Piem?ram, karsta vasara, silta ziema, lietains rudens utml.Piektk?rt, viens

no b?tisk?kajiem ?rpuscenas faktoriem, kas ietekm? piepras?jumu ir pirc?ju

kop?jais skaits(situ?cija valst?, re?ion?, iedz?vot?ju skaits un t?

izmai?as, iedz?vot?ju vecuma strukt?ra). Atbilsto?i ?eit pieaug

piepras?jums p?c t?m prec?m, kuras ir nepiecie?amas atbilsto?? vecuma

cilv?kiem. ?aj? sakar? pieaug vai samazin?s piepras?jums p?c b?rnu

sortimenta prec?m, p?c prec?m un pakalpojumiem, kurus galvenok?rt p?rk

vec?ki cilv?ki. T?pat pie ?? ?rpuscenas ietekm?jo?? faktora ir minama

emigr?cija vai imigr?cija, kas t?pat ietekm? piepras?jumu. Sestk?rt,

atkar?bas efekts, kur cenu pieaugums samazina piepras?jumu p?c vienas

preces, bet palielina p?c k?das citas. Piem?ram, benz?na cenu pieaugums

samazina ne tikai piepras?jumu p?c automa??n?m, bet ar?to to lieto?anas

intensit?ti. L?dz ar to samazin?s piepras?jums p?c autoriep?m, rezerves

da??m, remonta pakalpojumiem.