рефераты рефераты
Домой
Домой
рефераты
Поиск
рефераты
Войти
рефераты
Контакты
рефераты Добавить в избранное
рефераты Сделать стартовой
рефераты рефераты рефераты рефераты
рефераты
БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА
рефераты
 
МЕНЮ
рефераты Bezdarbs рефераты

БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА - РЕФЕРАТЫ - Bezdarbs

Bezdarbs

Bezdarbs

L?dz 1990.gadam iedz?vot?ju nodarbin?t?ba Latvij? bija viena no

augst?kaj?m pasaul?. To liel? m?r? var izskaidrot ar ilgsto?o? ekstens?vo

tautsaimniec?bas att?st?bu, ?stenojot piln?gas nodarbin?t?bas principu,

kas, no vienas puses, ??va nov?rst bezdarbu, bet no otras puses, noteica

zemu darba ra??gumu. 90.gadu s?kum? uzs?kt?s ekonomisk?s reformas, lai

tautsaimniec?ba p?rorient?tos uz tirgus attiec?b?m, ietekm?ja ar? darba

tirgu. 1992.gada 15.janv?r? st?j?s sp?k? likums “Par nodarbin?t?bu”, un tad

ar? tika uzs?kta bezdarbnieku re?istr?cija. Re?istr?tais bezdarba l?menis

no 2.3% re?istr?cijas pirmaj? gad? pieaudzis l?dz 9.3% 1999.gada beig?s.[1]

?aj? darb? autori apskat?s, kas visp?r ir bezdarbs, k? tas iedal?s,

k?da ir bezdarba p?d?j? statistika un izv?rst?ki apl?kosim bezdarba plusus

un m?nusus saist?b? ar Latvijas piem?riem.

1. Galveno j?dzienu defin?cijas

Bezdarbs - past?v?ga algota darba tr?kums.

Bezdarbs iedal?s:

. Cikliskaj? bezdarb? - bezdarbs, kas rodas ekonomikas lejupsl?des un

depresijas laik?.

. Frikcion?laj? jeb berzes bezdarb? - pagaidu bezdarbs, kad

personas mekl? jaunu vai lab?ku darba vietu vair?k nek? ?etras

ned??as.

. Sezon?laj? bezdarb? - bezdarba veids, parasti saist?ts ar da??du

nozaru nodarbin?t?bas sezon?l?m izmai??m gada laik?, piem?ram,

lauksaimniec?b? u.c.

. Struktur?laj? bezdarb? - bezdarba veids, saist?ts ar darbasp?ka

piepras?juma izmai??m jaunu nozaru ra?an?s, tehnolo?iju nomai?u

un taml?dz?gu procesu rezult?t?.

Frikcion?lais un struktur?lais bezdarbs kop? veido dab?go bezdarbu,

kur? parasti ir nemain?gs.

Bezdarbnieks - cilv?ks, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir

darbasp?j?gs, v?las str?d?t un bez pan?kumiem akt?vi mekl? darbu vismaz

?etras ned??as. Bezdarbnieks - fiziska persona darbsp?j?g? vecum?, kura

nestr?d?, kurai nav citu ien?kumu vismaz minim?l?s darba samaksas apm?r?,

kura neveic uz??m?jdarb?bu un mekl? darbu. Lai ieg?tu bezdarbnieka statusu,

personai p?c pieraksta vietas nepiecie?ams re?istr?ties Valsts

nodarbin?t?bas dienest? un j?grie?as ?aj? dienest? vismaz vienu reizi

m?nes?. Par bezdarbnieku peronu atz?st ?etrpadsmitaj? dien? p?c

re?istr?cijas Valsts nodarbin?t?bas dienest?. Ar l?mumu bezdarbnieks savu

statusu LR likum? “Par nodarbin?t?bu” noteiktajos gad?jumos var ar? zaud?t.

?aj? likum? noteikts, ka bezdarbnieks var sa?emt bezdarbnieka pabalstu,

stipendiju, un vi?am p?c iesp?jas tiek pied?v?ts piem?rots darbs,

profesion?l? apm?c?ba vai p?rkvalific??an?s. Likums uzliek par pien?kumu

pa?vald?b?m organiz?t algotus pagaidu sabiedriskos darbus.

2. Statistikas dati

Re?istr?t? bezdarba l?menis (% perioda beig?s)

|1998 |1999 |1997 |1998 |1999 |2000p |

I |II |III |IV |I |II |III |IV | | | | | |7,1 |7,2 |7,6 |9,2 |10,1 |10,0

|9,5 |9,1 |9 |9,2 |9,1 |8,0 | |

Darba mekl?t?ju ?patsvars 1999.gada beig?s 14,4%.

Viszem?kais bezdarba l?menis parasti ir R?g? un cit?s att?st?t?s

pils?t?s, turpretim visaugst?kais un ar? visaugst?kais ilgsto?o

bezdarbnieku ?patsvars Latgales pus? – gandr?z katrs ceturtais nevar atrast

past?v?gu algotu darbu.

2000.gada mart? re?istr?tais bezdarba l?menis valst? bija 9%.

Viens no vald?bas noteiktajiem galvenajiem ekonomikas pamatuzdevumiem

vid?ja termi?a periodam ir nodro?in?t nosac?jumus 10000 jaunu darba vietu

rad??anai ik gadu.

P?c 2000.gada j?nija LR Ekonomikas ministrijas zi?ojuma par Latvijas

tautsaimniec?bas att?st?bu valst? turpina samazin?ties tautsaimniec?b?

nodarbin?to skaits vid?ji 1999.gad? = 1 028 000, kas ir viszem?kais

r?d?t?js s?kot no 1992.gada (iz?emot 1996.g.). Toties str?d?jo?o skaits

priv?taj? sektor? past?v?gi pieaug. 84,7% no nodarbin?to kopskaita veidoja

darba ??m?ji, 3,6% darba dev?ji, 7% pa?nodarbin?tie, un 4,4% bija ?imenes

saimniec?b? str?d?jo?ie neapmaks?tie ?imenes locek?i un radinieki. P?d?jo

piecu gadu laik? strauji pieaug nodarbin?to skaits nekustam? ?pa?uma

izmanto?an?, nom? un komercdarb?b?, valsts p?rvald? un aizsardz?b?,

oblig?t? soci?l? apdro?in??an?, vairum? un mazumtirdzniec?b?, sadz?ves

priek?metu remont?, toties samazin?j?s vesel?bas aizsardz?b? un soci?laj?

apr?p?, k? ar? finansu starpniec?b?. Nov?rojama ra?o?anas sf?ras saruk?ana

Vid?jais laiks, cik ilgi darba mekl?t?ji biju?i bez darba, ir 28

m?ne?i. Gandr?z tr?s ceturtda?as no visiem darba mekl?t?jiem mekl? darbu

ilg?k par 6 m?ne?iem.

3. Bezdarba plusi un m?nusi no bezdarbnieka puses

- Tikai 40,8% bezdarbnieku sa?em bezdarbnieku pabalstu. P?r?jie

bezdarbnieki var cer?t sa?emt da?us soci?las pal?dz?bas veidus no savas

pa?vald?bas. Ja ??s pabalstu un pal?dz?bas summas sal?dzin?jum? ar

re?lajiem vienk?r?i izdz?vo?anai nepiecie?amajiem izdevumiem, no kuriem

“lauvas tiesu” pils?tnieku tr?c?gaj?s ?imen?s veido maksa par

centraliz?to apkuri, no kuras praktiski nav iesp?jams atteikties

(savdab?gs apkures nodoklis!), k? ar? nesam?r?gi d?rgais sabiedriskais

transports, var secin?t, ka darbu zaud?ju?am cilv?kam (ja vien vi?am nav

nopietnu ietaup?jumu) nepietiek l?dzek?u un resursu, lai p?rdz?votu

bezdarba periodu un atrastu jaunu darbu. L?dz ar to vi?u re?li gaida

izlik?ana no dz?vok?a, kurai var sekot soci?l? statusa kri?an?s un

person?bas degrad?cija. ?s?k sakot – valst? nav re?lu soci?lo garantiju.

Bezdarbs – t? ir soci?la slim?ba. T?s ir nemit?gas bailes, kuras

pak?peniski sa?d cilv?ku. Bailes par izdz?vo?anu. Bailes tikt izliktam no

dz?vok?a. Bailes zaud?t darbu. Katram ir ties?bas dom?t, ka person?gi man

tas neskar , tom?r ?? bai?u izj?ta, bezdarba un nabadz?bas kl?tb?tne ir

j?tama vis? sabiedr?b?. Bailes zaud?t darbu – soci?l? spriedze.

- Darbs nav tikai materi?lo pras?bu nodro?in??anas avots, bet dod savas

v?rt?bas apzi?u, liek justies noz?m?gam. Zaud?jot darbu, cilv?ki

nevienm?r var apmierin?t ??s svar?g?s vajadz?bas, un tas var b?t

nom?kt?bas un da??du kompleksu ra?an?s iemesls. Reiz?m darba zaud??ana

sakr?t ar probl?m?m person?gaj? dz?v?, un cilv?kiem t?dos br??os var?tu

pat noder?t psihologa pal?dz?ba. Nodarbin?t?bas valsts dienest? ar darba

mekl?t?ju grup?m str?d? psihologi, kas iesaka k? lab?k mekl?t darbu un

tikt p?ri emocion?lajai kr?zei.

Rakstur?gi ir tas, ka cilv?kiem, ilgsto?i atrodoties bez darba un

neg?stot nek?dus pan?kumus darba mekl?jumos, rodas un izstr?d?jas ne viens

vien komplekss. Vi?i labu atspaidu rod darba mekl?t?ju klubos, kur valsts

atalgoti psihologi un juristi pal?dz bez darba paliku?ajiem, organiz?

saskarsmes psiholo?ijas un lieti???s psiholo?ijas nodarb?bas citiem v?rdiem

– pal?dz apg?t to, ko sauc par sp?ju pied?v?t sevi darba tirg?.

? Ta?u pal?dz?t ar? var vien?gi tiem cilv?kiem, kuri pa?i to v?las. Jo

piem?ram, cilv?ki , kam bezdarbnieka pabalsts ir 200 un pat 250Ls m?nes?,

neb?t nav ieinteres?ti iesaist?ties darb?, jo ar ??du naudu, kas

t?ksto?iem cilv?ku r?d?s vien sap?os, itin mier?gi var 2 vai 3 m?ne?us

atp?sties. Un tikai tad, kad pabalsta summa iev?rojami samazin?s, ?ie

cilv?ki s?k nopietn?k dom?t par str?d??anu. Par laimi, t?du bag?tu

bezdarbnieku nav daudz. Turkl?t tagad, kad noteikti pabalstu griesti,

lielo pabalstu sa??m?ji, j?dom?, aktiviz?sies.

Ir v?l t?da kategorija – pas?vie bezdarbnieki (p?c NVD datiem Latvij?

apm?ram 20%[2]). Daudzi pas?vie bezdarbnieki nemaz necen?as darbu mekl?t,

jo ir iem?c?ju?ies dz?vot bez regul?riem ien?kumiem.

+ Bezdarbnieka statuss noder, lai par valsts l?dzek?iem apg?tu jaunu arodu.

Valsts nodarbin?t?bas dienesta (VND) p?rzi?? eso?? apm?c?bas un

p?rkvalifik?cijas programma, kuras lietder?bu skepti?i s?kum? ap?aub?ja,

g?st arvien liel?ku atsauc?bu. Gan cilv?ki pa?i atz?st, ka bez jaun?m

zin??an?m darbu neieg?t, gan ar? darba dev?ji sapratu?i, ka izgl?tots

darbinieks firmas lab? sp?j izdar?t vair?k. Valsts, savuk?rt, ir

ieinteres?ta, lai ikviens pelna pats, lai neb?tu uzturams uz nodok?u

maks?t?ju r??ina. K?p?c cilv?ki tom?r neiek?rtojas darb?? Iemeslu spektrs

ir pla?s, s?kot ar objekt?vajiem – slim?bas, cilv?ki iek?rtojas, bet

str?d? neleg?li, t.i. uz??m?ji nenoform? dokumentus, nemaks? nodok?us un

str?d?jo?ais nedr?kst to teikt valsts darbiniekiem, un beidzot ar

subjekt?vajiem – neuz??m?ba, neveiksmes, negrib??ana str?d?t.

-----------------------

[1] http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/1999/avrev06-3.html

[2]

?????????????????????????????????http://www.banka.lv/izdevumi/Latvian/avrev/

1999/avrev06-3.html

РЕКЛАМА

рефераты НОВОСТИ рефераты
Изменения
Прошла модернизация движка, изменение дизайна и переезд на новый более качественный сервер


рефераты СЧЕТЧИК рефераты

БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА
рефераты © 2010 рефераты