Uznemumu ienakuma nodoklis

БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА - РЕФЕРАТЫ - Uznemumu ienakuma nodoklis

Uznemumu ienakuma nodoklis

R?gas Tehnisk? universit?te

In?enierekonomikas fakult?te

Kontroldarbs

priek?meta

Nodokli un nodevas

Uz??mumu ien?kuma nodok?a ekonomiska b?t?ba

Nata?ja Hme??icka

Apl. Nr. 011RIBP047

II kurss IBPO-08

Kontroldarba vad?t?js:

Dr.oec., profesors

A.Zvejnieks

R?ga 2002

Saturs.

Ievads

3

1. Uz??muma ien?kuma nodoklis

4

1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji

4

1.2.Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji 5

1.3.Pieejam?s nodok?u atlaides 6

1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli 7

1.5.Iesp?jamas soda sankcijas 8

1.6Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis

9

2. Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini

11

3.Secin?jums

14

4. Izmantotas literat?ras saraksts

15

5. Pielikums

16

Ievads.

Jebkur? valst? ir nodok?i, vien? tie ir zem?ki, otr? – augst?ki. No nodok?u

maks?t?ju viedok?a nodok?i vienm?r bija un b?s nepat?kama lieta lai cik

zemi tie neb?tu. Un ar to pal?dz?bu var secin?t par efektu, ko t? dod

valstij, k? t? ietekm? ekonomikas att?st?bu. Valst?s ar liel?ko nodok?u

slogu vald?ba p?rvalda liel?ku ien?kumu da?u nek? valst?s ar zem?ku nodok?u

slogu. Cik tas ir labi atkar?gs ar? no vald?bas sp?jas p?rvald?t un

racion?li p?rdal?t t?s r?c?b? eso?us l?dzek?us, kurus t? sa?em k? nodok?u

ie??mumus bud?et?. Var gad?ties, ka valsts at?em p?r?k daudz naudas

l?dzek?u no iedz?vot?jiem, l?dz ar to bremz?jot ekonomisko aktivit?ti.

Latvij? k? neatkar?g? valst? nodok?u sist?ma jau ir sak?rtota, bet tom?r

nodok?us reglament?jo?os likumdo?anas aktos past?v da?as nepiln?bas, kas

laika gait? tiek atkl?tas. Ar? valst? un pasaul? notieko?ie ekonomiskie

procesi izsauc past?vo?o likumu groz??anu.

L?dz ar to kontroldarba m?r?is ir noskaidrot uz??muma ien?kuma nodokli

ekonomisko b?t?bu.

Izvirz?t? m?r?a sasnieg?anai kursa darb? risin?mie uzdevumi ir ??di:

. noskaidrot, ka min?tais nodoklis ietekm? uz uz??m?jdarb?bu. ?aj?

gad?juma- uz zemnieku saimniec?bu;

. k?du pe??u g?st uz??mums p?c nodok?a samaks??anas;

. k?da ir loma uz??mumu ien?kuma nodoklim.

1. Uz??mumu ien?kuma nodoklis.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis kop? ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli veido

vienotu ien?kuma nodok?u sist?mu. Ar to j?saprot, ka jebkura persona, kas

g?st ien?kumus m?su valst?, ir iedz?vot?ju ien?kuma nodok?a vai uz??mumu

ien?kuma nodok?a maks?t?ja.

Savuk?rt jebkur? ien?kums, ko g?st personas, kas ir iek?zemes nodok?u

maks?t?js, ir apliekams ar iedz?vot?ju ien?kuma nodokli vai uz??mumu

ien?kuma nodokli.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis ir pe??as nodok?a jaun? redakcija. Latvijas

Republikas Saeima 1995.gada 9.febru?r? pie??ma un Valsts prezidents

1995.gada 1.mart? izsludin?ja likumu “Par uz??mumu ien?kuma nodokli”, kur?

st?j?s sp?k? ar 1995.gada 1.apr?li.

Visu iek?zemes uz??mumu un past?v?go p?rst?vniec?bu pe??a tiek aplikta ar

nodokli. ?rvalstu uz??mumi maks? nodokli par noteiktiem Latvij? g?tiem

ien?kumiem.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis pieder pie tie?o nodok?u grupas. Par 2001. gadu

nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes, bet turpm?kajos gados likme tiek

samazin?ta ??di: 2002. gad? - 22%, 2003. gad? - 19%, ar 2004. gadu - 15%

(samazin?t? likme j?s?k piem?rot ar taks?cijas gadu, kas s?kas attiec?gaj?

kalend?raj? gad?).

Analiz?jot valsts nodok?u politiku un kop?jo nodok?u sist?mas ietekmi uz

tautsaimniec?bas att?st?bu, rodas nepiecie?am?ba p?c t?d? r?d?t?j? k?

nodok?u nasta jeb nodok?u slogs (tax burden). It ?pa?i ?is r?d?t?js ir

svar?gs, sal?dzinot nodok?u politikas da??d?s valst?s.

Bie?i vien tiek sal?dzin?tas nodok?u likmes da??d?s pasaules valst?s un,

l?dz ar to, var?tu secin?t, ka valst?s ar zem?k?m nodok?u likm?m j?b?t ar?

daudz labv?l?g?kiem ekonomikas apst?k?iem uz??m?jdarb?bas att?st?bai un

dz?ves l?menim kopum?. No vienas puses, tas t? ar? ir - zem?ki nodok?i

neap?aub?mi stimul? ekonomisko aktivit?ti un piesaista invest?cijas no

?rzem?m. No otras puses, zemas nodok?u likmes neko nesaka par visp?r?jo

dz?ves l?meni valst?, un var izr?d?ties, ka pat ??s sal?dzino?i zem?kas

nodok?u likmes var izr?d?ties par smagu nastu ?o nodok?u maks?t?jiem.

T?tad, lai izv?rt?tu nodok?u slogu valst?, nav pietiekams vien?gi

sal?dzin?t nodok?u likmes ne?emot v?r? citus svar?gus faktorus.

T?p?c nodok?u nastas r?d?t?j? ietilpst viens no svar?g?kajiem

makroekonomiskiem raksturot?jiem, t.i. iek?zemes kopprodukts.

Atkar?b? no nodok?u lomas valsts bud?eta veido?an? iz??ir “m?kstu”, stingru

un m?renu nodok?u sist?mu.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis, kur? pieder pie tie?iem nodok?iem, ie?em lielu

da?u valsts nodok?u ie??mumos.

Uz??mumu ien?kuma nodok?a ?patsvars kop?jos nodok?u ie??mumos valsts

bud?et? pak?peniski samazin?s jau no 1998. gada. 2002. gad? tas sast?d?ja

tikai 6.8 % no visiem nodok?u ie??mumiem. Samazin?s ar? uz??mumu ien?kuma

nodok?a slogs, kura dinamika laika period? no 1998. l?dz 2002. gadam

par?d?ta 1.tabul?.

1.1.Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji .

Uz??mumu ien?kuma nodok?a maks?t?ji ir:

1. iek?zemes uz??mumi, kas veic uz??m?jdarb?bu, sabiedrisk?s un

reli?isk?s organiz?cijas un no valsts bud?eta vai pa?vald?bu bud?etiem

finans?tas instit?cijas, kuras g?st ien?kumus no saimniecisk?s

darb?bas.

Iek?zemes uz??mumi ir visi uz??mumi un uz??m?jsabiedr?bas, ko uzskata

par rezidentiem.

2. ?rvalstu uz??mumi, uz??m?jsabiedr?bas, fizisk?s personas un citas

personas (nerezidenti).

3. nerezidentu past?v?g?s p?rst?vniec?bas (past?v?g?s p?rst?vniec?bas).

Saimniecisk? darb?ba ?? likuma izpratn? ir darb?ba, kas v?rsta uz pre?u

ra?o?anu, darbu izpildi, pakalpojumu snieg?anu un cita veida darb?bu par

atl?dz?bu.

1.2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji .

Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks?t?ji:

Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? valsts uz??mumi, no valsts bud?eta

finans?tas instit?cijas, kuru ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti

valsts bud?et?, k? ar? no pa?vald?bu bud?eta finans?tas instit?cijas, kuru

ien?kumi no saimniecisk?s darb?bas paredz?ti pa?vald?bu bud?etos, un

bezpe??as organiz?cijas, k? ar? priv?tie pensiju fondi.

1. L?gumsabiedr?bas uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? patst?v?gi, bet

katrs l?gumsabiedr?bas dal?bnieks maks? attiec?gi iedz?vot?ju ien?kuma

nodokli vai uz??mumu ien?kuma nodokli par tam pien?ko?os

l?gumsabiedr?bas pe??as da?u. L?gumsabiedr?ba iesniedz deklar?ciju par

sadal?t?s pe??as sa??m?jiem.

2. Uz??mumu ien?kuma nodokli nemaks? fizisk?s personas un individu?lie

(?imenes) uz??mumi (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas), kuriem

nav j?iesniedz gada p?rskats atbilsto?i likumam "Par uz??mumu gada

p?rskatiem". ?o uz??mumu ?pa?nieki maks? iedz?vot?ju ien?kuma nodokli

ar? par uz??muma ien?kumiem. ?ie noteikumi neattiecas uz t?diem

individu?lajiem (?imenes) uz??mumiem (ar? zemnieku un zvejnieku

saimniec?b?m), kuri ir re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a

maks?t?ji piecu taks?cijas periodu laik? no t? taks?cijas perioda

(ieskaitot), kur? tie tika re?istr?ti k? uz??mumu ien?kuma nodok?a

maks?t?ji. Ja ?? termi?a p?d?j? taks?cijas period? individu?l?

(?imenes) uz??muma (ar? zemnieku un zvejnieku saimniec?bas) ie??mumi

no saimnieciskajiem dar?jumiem ir maz?ki par 45 000 latu, n?kamaj?

kalend?raj? gad? p?c ?? taks?cijas perioda beig?m ?is uz??mums (ar?

zemnieku un zvejnieku saimniec?ba) var re?istr?ties k? iedz?vot?ju

ien?kuma nodok?a maks?t?js. Laika posm? no taks?cijas perioda beig?m

l?dz n?kam? kalend?r? gada s?kumam ?im uz??mumam (ar? zemnieku un

zvejnieku saimniec?bai) j?maks? uz??mumu ien?kuma nodoklis.

1.3 Pieejam?s nodok?u atlaides.

Pieejam?s nodok?u atlaides ir:

Saska?? ar likumu "Par uz??mumu ien?kuma nodokli" ir pieejamas ??das

nodok?u atlaides:

. atlaides mazajiem uz??mumiem. Mazais uz??mums ?? likuma izpratn? ir

uz??mums, kur? taks?cijas gad?, par kuru tiek apr??in?ts nodoklis, nav

p?rsniegti vismaz divi no ??diem nosac?jumiem:

> pamatl?dzek?u bilances v?rt?ba - 70 000 latu;

> neto apgroz?jums - 200 000 latu;

> vid?jais str?d?jo?o skaits - 25 cilv?ki.

Nodok?a atlaide mazajiem uz??mumiem ir 20 procenti no apr??in?t? uz??mumu

ien?kuma nodok?a. Nodok?a atlaidi diviem vai vair?kiem mazajiem uz??mumiem,

kuros vair?k nek? 50 procenti no pamatkapit?la vai uz??muma da?u v?rt?bas

katr? no ?iem diviem vai vair?kiem uz??mumiem pieder vai ar l?gumu vai

cit?di ?ajos divos vai vair?kos uz??mumos ir nodro?in?ta iz??iro?a ietekme

(ir balsu vair?kums) vienai un tai pa?ai personai un ??s personas pirm?s

pak?pes radiniekiem vai laul?tajam, piem?ro tikai gad?jumos, kad ?o

uz??mumu kop?jie r?d?t?ji nep?rsniedz divus no ?? panta pirmaj? da??

min?tajiem nosac?jumiem. Ja mazais uz??mums izbeidz uz??m?jdarb?bu,

likvid?cijas gad? nodok?a atlaidi nepiem?ro. Nosakot pamatl?dzek?u

bilances v?rt?bu ?? panta vajadz?b?m, j??em v?r? 13. panta tre??s da?as

. atlaides uz??mumiem, kas nodarbina noties?tas personas. Nodok?a

atlaide uz??mumiem, kas izmanto k? darbasp?ku noties?tos, ir 20

procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma nodok?a. ?? nodok?a atlaide

netiek piem?rota uz??mumiem, kas izmanto nodok?u atlaidi mazajiem

uz??mumiem.

. atlaides lauksaimniec?bas uz??mumiem. Uz??mumi, kas veic

lauksaimniecisko darb?bu, var sa?emt nodok?u atlaidi, kas ir noteikta

taks?cijas gad? 10 latu apm?r? par katru lauksaimniec?b? izmantojam?s

zemes hekt?ru. Lai sa?emtu ??du nodok?a atlaidi, uz??mumam vienlaikus

ar nodok?a deklar?ciju j?iesniedz Valsts ie??mumu dienestam

pa?vald?bas apstiprin?ts zemes izmanto?anas pl?ns.

. atlaides augstu tehnolo?iju produktiem un programmproduktiem. Nodok?a

atlaide uz??mumiem, kas ra?o augstas tehnolo?ijas produktus un

programmproduktus, ir 30 procenti no apr??in?t? uz??mumu ien?kuma

nodok?a , ja uz??mums atbilst ??diem krit?rijiem:

> uz??muma neto apgroz?jum? Ministru kabineta noteiktie atbalst?mie

produkti taks?cijas perioda sast?da vair?k nek? 75 procentus;

> uz??mums sa??mis ISO 9000, ISO 9001sertifik?tu.

Ta?u j??em v?r?, ka ?? atlaide b?s piem?rojama tikai l?dz 2003. gada 31.

decembrim, turkl?t vis? atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms

p?c 25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.

. atlaides ?rvalst?s samaks?tajam nodoklim. Apr??in?to nodokli var

samazin?t par summu, kas ir vien?da ar ?rvalst?s samaks?to nodokli, ja

?? nodok?a nomaksa ?rvalst?s ir apliecin?ta ar ?rvalstu nodok?u

iekas??anas instit?cijas apstiprin?tiem dokumentiem, kuros uzr?d?ts

apliekamais ien?kums un ?rvalst?s samaks?t? nodok?a summa. ?is

samazin?jums nedr?kst p?rsniegt t?du summu, kas b?tu vien?da ar

Latvij? apr??in?to nodokli par ?rvalst?s g?to ien?kumu. Ja rezidents

vai past?v?g? p?rst?vniec?ba taks?cijas period? g?st ien?kumus

vair?k?s ?rvalst?s, ?ie noteikumi ir j?piem?ro atsevi??i katr?

?rvalst? g?tajam ien?kumam.

. atlaides ziedojumiem. Uz??muma ien?kuma nodokli var samazin?t:

> par 85% no summas, kas ziedota Finansu Ministrijas apstiprin?tai

sabiedriskai vai reli?iskai organiz?cijai;

> par 90% no summ?m, kas ziedotas Latvijas Kult?ras Fondam, Latvijas

Olimpiskajai Komitejai vai Latvijas B?rnu Fondam.

Par ziedojumiem piem?rojam? atlaide tiek at?emta no maks?jam? uz??muma

ien?kuma nodok?a, bet t? nevar p?rsniegt 20% no kop?j?s nodok?a

summas.Nodok?a atlaidi nevar piem?rot maks?t?jiem, kuriem taks?cijas

perioda otr? m?ne?a pirmaj? datum? ir nodok?a par?di par iepriek??jiem

gadiem.

. atlaides lielu invest?ciju projektiem. Uz??mumiem, kas invest?s

Latvij? 10 miljonus latu vai vair?k, b?s iesp?jams sa?emt uz??mumu

ien?kuma nodok?a atlaidi 40% apm?r? no veikt?s invest?cijas apjoma.

Invest?cijas j?veic laika period?, kas nep?rsniedz 3 gadus. Atlaidi

var s?kt izmantot s?kot ar projekta pabeig?anas gadu, bet kop?j?

atlaide j?izmanto desmit gadu laik?. Turkl?t j??em v?r?, ka vis?

atlaides izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c 25% likmes,

neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.Atlaidi nevar piem?rot

sabiedrisko pakalpojumu sniedz?ji, uz kuriem attiecas likums "Par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", k? ar? uz??mumi, kas izmanto

vai ir pag?tn? izmantoju?i nodok?u atlaides par ?rvalstu invest?cij?m.

Piem?rojot atlaidi par lielaj?m invest?cij?m, uz??mumi nevar?s

izmantot liel?ko da?u no cit?m nodok?u atlaid?m, kas paredz?tas

likumos.Lai sa?emtu atlaidi, invest?cij?m j?b?t izdar?t?m

pamatl?dzek?os, kas tiek izmantoti saimniecisk?s darb?bas veik?anai,

turkl?t katrs invest?ciju projekts ir j?sagatavo Ministru kabineta

noteiktaj? k?rt?b? un Ministru kabinetam ir j?pie?em l?mums par

atbalstu ?im invest?ciju projektam.

Atbr?vojums no uz??mumu ien?kuma nodok?a vai samazin?ta uz??mumu ien?kuma

nodok?a likme var tikt piem?rota saska?? ar likumu "Par ?rvalstu

ieguld?jumiem Latvijas Republik?" vai likumu "Par nodok?u

piem?ro?anu br?vost?s un speci?laj?s ekonomiskaj?s zon?s". Ta?u j??em

v?r?, ka min?to atvieglojumu izmanto?anas period? nodoklis apr??in?ms p?c

25% likmes, neskatoties uz visp?r?jo likmes samazin?jumu.

1.4 Kas tiek aplikts ar nodokli.

Nodok?u b?ze da??diem nodok?a maks?t?jiem:

. Rezidentiem ar nodokli tiek aplikti to vispasaules ien?kumi.

. ?rvalstu uz??mumiem ar nodokli tiek aplikti to Latvij? g?tie ien?kumi.

. ?rvalstu uz??mumu past?v?gaj?m p?rst?vniec?b?m ar nodokli tiek aplikti

to Latvij? un ?rvalst?s patst?v?gi g?tie ien?kumi.

Uz??mumiem j?veic gr?matved?bas uzskaite, pamatojoties uz uzkr??anas

principu. Nodok?a maks?t?ja apliekamais ien?kums ir gada pe??as (zaud?jumu)

summa, kas uzr?d?ta pe??as vai zaud?jumu apr??in?, ko sast?da saska?? ar

viet?jiem gr?matved?bas standartiem un kori?? atbilsto?i likumam “Par

uz??mumu ien?kuma nodokli”.

1.5 Iesp?jamas soda sankcijas.

Nodok?a b?zes samazin??ana:

Ja uz??mums, p?rk?pdams nodok?u likumdo?anu, ir samazin?jis apliekamo

ien?kumu un ?is fakts tiek atkl?ts Valsts ie??mumu dienesta nodok?u

rev?zijas laik?, rad?sies saist?bas par visu nenomaks?to nodok?a summu, k?

ar? soda naudu 100% apm?r?. Nav at??ir?bas starp gad?jumiem, kad nodokli

nemaks? ar nodomu, vai kad nepareizi tulkots likums vai vienk?r?i radusies

k??da. Tom?r Valsts ie??mumu dienestam ir ties?bas samazin?t soda naudu par

70% no s?kotn?j?s summas reizi trijos gados.

Ja nodok?u maks?t?js triju gadu laik? atk?rtoti un apzin?ti samazin?jis

nodok?u b?zi, uzr?d?dams maz?kus ien?kumus, neuzr?d?dams ien?kumus vai ar

dokumentiem apliecin?jis nepamatotus izdevumus, nodok?a maks?t?jam b?s

j?samaks? visa nenomaks?t? nodok?a summa un 200% soda nauda. Turkl?t tiks

apr??in?ta ar? kav?juma nauda (procenti).Neatkar?gi no t?, vai nodok?u

nomaksu nepiln? apjom? ir konstat?jis pats nodok?u maks?t?js, vai nodok?u

audits, tiks piem?roti soda procenti, kas sast?v no:

. nokav?juma nauda 0,05% no summas par katru dienu;

. pamatpar?da palielin?juma nauda atbilsto?i Latvijas Bankas noteiktajai

refinans??anas likmei kav?juma period?.

Ja audita p?rbaud? ir konstat?ta nodok?u nomaksa nepiln? apjom? un tiek

piem?rotas soda naudas, soda procenti tiks attiecin?ti gan uz pamatpar?da

summu, gan uz soda naud?m.

Ja laik? netiek samaks?ts nodoklis un soda nauda

Ja nodok?a maks?t?js nesamaks? nodokli kop? ar apr??in?taj?m soda naudas

summ?m tr?s m?ne?u laik? un nodok?a samaksas termi?? netiek pagarin?ts,

Valsts ie??mumu dienests ir ties?gs uzs?kt tiesas procesu, lai pasludin?tu

nodok?a maks?t?ju par maks?tnesp?j?gu.

Ja laik? netiek samaks?ts ietur?juma nodoklis

No vair?kiem maks?jumu veidiem nodok?u maks?t?jam j?ietur nodoklis un

j?p?rskaita bud?et? l?dz n?ko?? m?ne?a 15. datumam p?c maks?juma veik?anas.

Ietur?juma nodok?a likmes parasti ir robe??s no 2-15% (iz?emot gad?jumus,

kad maks?jumus p?rskaita uz beznodok?u vai zemu nodok?u teritoriju - tad

nodok?a likme ir 25% (2002. g. - 22%; 2003. g. - 19%; ar 2004. g. - 15%)).

Ja nodoklis tom?r nav ietur?ts un p?rskait?ts laik?, nodok?a maks?t?jam

j?palielina apliekamais ien?kums par attiec?g? maks?juma summu.

Ja nodok?a deklar?cijas netiek iesniegtas laik?

Ja nodok?a maks?t?js nav iesniedzis uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?ciju

noteiktaj? termi??, j?maks? soda nauda atkar?b? no nokav?juma ilguma:

. l?dz 15 dien?m - 0.1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet nep?rsniedzot

Ls 50;

. no 16 l?dz 30 dien?m - 0.5% no maks?jam?s nodok?a summas, bet

nep?rsniedzot Ls 200;

. ilg?k par 30 dien?m - 1% no maks?jam?s nodok?a summas, bet

nep?rsniedzot Ls 500.

K??du labo?ana

Ja nodok?u maks?t?js atkl?j, ka pie??vis k??du un iesniedz labojumu agr?k

iesniegtai uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cijai, kav?juma nauda

(procenti) b?s j?maks? gad?jum?, ja nodoklis samaks?ts nepiln? apjom?.

Kav?juma naudas (procentu) apr??in??ana tiek p?rtraukta, ja pamatpar?da

palielin?juma nauda un nokav?juma nauda kop? sasniedz nokav?t? maks?juma

apm?ru.

Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cij?s dr?kst izdar?t labojumus tikai par

trim iepriek??jiem gadiem.

1.6 Kad j?iesniedz deklar?cijas un kad j?maks? nodoklis.

Taks?cijas periods

Taks?cijas periods uz??mumu ien?kuma nodok?a m?r?iem atbilst uz??muma

finansu gadam. Nodok?a avansa iemaksas tiek veiktas reizi m?nes? vai

ceturksn?, bet gal?g?s korekcijas tiek izdar?tas finansu gada nosl?gum?.

Ikm?ne?a avansa maks?jumi

Uz??mumu ien?kuma nodok?a iemaksas parasti veic katru m?nesi, bet gal?g?s

korekcijas izdara, iesniedzot gada nodok?a deklar?ciju. M?ne?a uz??mumu

ien?kuma nodok?a maks?jums j?veic l?dz katra m?ne?a 15. datumam. Avansa

summu nosaka, pamatojoties uz nodok?a saist?bas apjomu iepriek??j? finansu

gad?. Jaundibin?tam uz??mumam nodok?a avansa maks?jumi ir br?vpr?t?gi

pirmajos 12 darb?bas m?ne?os.

Ceturk??a vai citas avansa iemaksas

Uz??mums var izv?l?ties veikt avansa iemaksas reizi ceturksn?, ja ikm?ne?a

avansa maks?jumi pirmstaks?cijas period? ir maz?ki par Ls 500. Ja uz??muma

darb?bai ir sezon?ls raksturs, Valsts ie??mumu dienests var noteikt cit?du

avansa iemaksu grafiku p?c maks?t?ja iesnieguma.

Nodok?a deklar?cijas iesnieg?anas termi??

Uz??mumu ien?kuma nodok?a deklar?cija j?iesniedz VID kop? ar gada p?rskatu

m?ne?a laik? p?c apstiprin??anas, bet ne v?l?k k? ?etrus m?ne?us

p?c p?rskata gada beig?m.

Nodok?a samaksas termi??

Uz??mumu ien?kuma nodoklis j?samaks? l5 dienu laik? p?c nodok?a

deklar?cijas iesnieg?anas.

2.Uz??muma ien?kuma nodok?a apr??ini.

Ir dots:

* pamatl?dzek?u gada vid?j? v?rt?ba uz 01.01.2002. gadu sast?d?ja

100.000 Ls;

* saimniec?bas taks?cijas period? sa?emto subs?diju apjoms

2.000 Ls;

* dabas resursu nodok?a maks?jumu summa taks?cijas period? 3.000

Ls.

1. vajag apr??in?t pamatl?dzek?u sadal?jumu pa kategorij?m.

. 1.kategorijai 100.000*30%=30.000 Ls

. 2.kategorijai 100.000*10%=10.000 Ls

. 3.kategorijai 100.000*20%=20.000 Ls

. 4.kategorijai 100.000*40%=40.000 Ls

2.vajag apr??in?t nolietojumu katrai kategorijai pusgadam.

Nolietojums j?r??ina pa ceturk??iem.

Nolietojumu 1-j?m ceturksnim var apr??in?t sekojo?i:

. apr??in?t izlietojumu finansu gr?matved?bas vajadz?b?m;

. sa?emto rezult?tu izdal?t ar 4;

. apr??in?t nolietojumu divk?r?? apm?r?, kas b?s nolietojums uz??mumu

ien?kuma nodok?a apr??in??anai un izdal?t ar 4.

Nolietojums 1.ceturksnim.

1. kategorija.

30.000*5%=1.500 Ls, kur 5%- nolietojuma likme 1.kategorijai

1.500/4=375 Ls

(30.000-375)*5%2=29.625*2*0,05=2.963 Ls, kur 5%*2 - nolietojuma likme

1.kategorijai divk?r?a apm?r?

2.963/4=741 Ls

741 Ls- 1.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim.

2. kategorija.

10.000*10%=1.000 Ls, kur 10%- nolietojuma likme 2.kategorijai

1.000/4=250 Ls

(10.000-250)*10%*2=1.950 Ls, kur 10%*2 - nolietojuma likme 2.kategorijai

divk?r?a apm?r?

1950/4=488 Ls

488 Ls- 2.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

3. kategorija.

20.000*35%=7.000 Ls, kur 35%- nolietojuma likme 3.kategorijai

7.000/4=1.750 Ls

(20.000-1.750)*35%*2=12.775 Ls, kur 35%*2 - nolietojuma likme 3.kategorijai

divk?r?a apm?r?

12.775/4=3.194 Ls

3.194 Ls- 3.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

4. kategorija.

40.000*20%=8.000 Ls, kur 20%- nolietojuma likme 4.kategorijai

8000/4=2.000 Ls

(40.000-2.000)*20%*2=15.200 Ls, kur 20%*2- nolietojuma likme 4.kategorijai

divk?r?a apm?r?

15.200/4=3.800 Ls

3.800 Ls- 4.kategorijas pamatl?dzek?u nolietojums 1.ceturksnim

?1=741 Ls+488 Ls+3.194 Ls+3.800 Ls=8.222 Ls, kur ?1-nolietojumam

1.ceturksnim.

Nolietojums 2.ceturksnim.

1. kategorija.

30.000-375=29.625 Ls

(29.625*5%)/4=370 Ls

(29.625-370)*5%*2=2.925 Ls

2.925/4=731 Ls

2. kategorija.

10.000-250=9.750 Ls

(9.750*10%)/4=244 Ls

(9.750-244)*10%*2=1.901 Ls

1901/4=475 Ls

3. kategorija.

20.000-1.750=18.250 Ls

(18.250*35%)/4=1.597 Ls

(18.250-1.597)*35%*2=11.657 Ls

11.657/4=2.914 Ls

4. kategorija.

40.000-2000=38.000 Ls

(38.000*20%)/4=1.900 Ls

(38.000-1900)*20%*2=14.440 Ls

14.440/4=3610 Ls

?2=731 Ls+475 Ls+2.914 Ls+3610 Ls=7730 Ls, kur ?2-nolietojumam

2.ceturksnim.

Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam= ?1+ ?2

Pamatl?dzek?u nolietojuma summa pusgadam=8.222 Ls+7.730 Ls=15.952 Ls

Ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu=20.000

Ls+15.952=35.952 Ls, kur 20.000 Ls- ra?o?anas izmaksas bez pamatl?dzek?u

nolietojuma summas.

3.j?apr??ina nekustama ?pa?uma nodoklis.

Ir zin?ms, ka zemnieku saimniec?ba, kura aiz?em 14 ha zemes, atrodas

Bauskas rajona Vecumnieku pagast?. ?eit zemes vid?ja kadastr?l? v?rt?ba ir

133 Ls par 1 ha.

Tad:

Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba= zemes kadastr?l? v?rt?ba uzdevum?

dotais koeficients14 ha

Nekustam? ?pa?uma apliekama v?rt?ba=133 Ls*1,02*14 ha=1.899 Ls

Nekustam? ?pa?uma nodok?a likme ir 1,5 5 gad?. Tad ?? zemnieku saimniec?ba

maksa par gadu:

1.899 Ls*1,5%=28 Ls gad?.

Bet uzdevuma bija pras?ts apr??in?t par pusgadu, tad:

28/2=14 Ls pusgad?

T? k? par katru zemes hekt?ru ir atlaide 10 Ls, tad dot? saimniec?ba sa?em

atpaka? naudu, kura ir vienota ar:

14 ha*10 Ls=140 Ls, kur 140 Ls- atlaide gadam

bet atlaide pusgadam:

140 Ls/2=70 Ls

atlaidi vajag atskait?t no izmaks?m pirms nodok?a maks??anas.

4.visas izmaksas apr??in??ana.

visas izmaksas=35.952 Ls-2.000 Ls+3.000 Ls-70 Ls+14 Ls=36.896 Ls, kur

35.952 Ls- ra?o?anas izmaksas ar pamatl?dzek?u nolietojuma summu;

2.000 Ls- subs?dijas apjoms;

3.000 Ls- dabas resursu nodoklis;

70 Ls- atlaida par zemi;

14 Ls- nekustam? ?pa?uma nodoklis.

5.apr??inat

ien?kums- visas izmaksas= 70.000 Ls-36.896 Ls= 33.104 Ls.

6.apr??inat uz??muma ien?kuma nodokli.

T? k? uz??mumu ien?kuma nodok?a likme no 2002.gada 1.janv?ra l?dz 2002.

1.janv?rim ir 22%.

Uz??mumu ien?kuma nodoklis= 33.104*22%=7.283 Ls

7.apr??in?t zemnieku saimniec?bas g?ta ien?kuma apjomu.

Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls- visas izmaksas- uz??mumu ien?kuma nodoklis

Ien?kuma apjoms= 70.000 Ls-36.896 Ls- 7.283 Ls= 25.821 Ls

Secin?jums.

1.Izmai?as likum? “Par uz??mumu ien?kuma nodokli” ar? nav pozit?vas visiem,

jo likum? paredzam?s atlaides uz??mumiem, kas ra?o augst?s tehnolo?ijas

produktus, b?s sp?k? l?dz 2004.gadam un ien?kuma nodoklis tiks maks?ts

l?dz?in?j? – 25% apm?r?. Ar? mazo un vid?jo uz??mumu nodok?a atlaides b?s

piem?rotas tikai l?dz tas sasniegs 15% 2004.gad?. Lai veicin?tu MVU sektora

att?st?bu ar? t?l?k, b?tu labi turpm?k saglab?t ??s atlaides .

2. Latvijas nodok?u politika ir v?rsta uz tie?o nodok?u sloga samazin??anu,

pie kuram ir uz??mumu ien?kuma nodoklis.

3. L?dz pat 1998. gadam nodok?u nasta Latvij? past?v?gi pieauga, bet kop?

1998. gada visu laiku samazin?jusies. Ar? turpm?kajos gados pl?nota t?s

samazin??an?s. Bet tagad?j?s nodok?u nastas samazin??ana notiek ne tikai

iek?zemes kopprodukta pieauguma d??, bet ar? nodok?u politikas rezult?t?.

Pak?peniski tiek samazin?tas da?u nodok?u likmes, stimul?jot

uz??m?jdarb?bu, uzlabojot t?s vidi, un l?dztekus tam nodok?u maks?jumi

k??st viegl?ki.

Pozit?v?s tendences v?rojamas galvenok?rt sakar? ar uz??mumu ien?kuma

nodok?a likmes pak?penisku samazin??anos.

4. Anal?ti?i prognoz?, ka nodok?u samazin??ana sekm?s ekonomikas izaugsmi

eirozon? par 0,5 % gad?.

5.Fisk?l? politik? uz??mumu ien?kuma nodok?a jaut?jum? notiku?as svar?gas

p?rmai?as, kas pozit?vi ietekm?s priv?t? sektora att?st?bu.

6.Gandr?z vis? pasaul? ir tie?o nodok?u samazin??anas tendences. Galvenie

to samazin??anas iemesli ir pieaugo?? uz??m?jdarb?bas globaliz?cija un ?tri

att?sto??s tehnolo?ijas, kas to veicina. Kapit?la pieaugo?a mobilit?te liek

valst?m saglab?t konkur?tsp?j?gas nodok?u likmes, lai izvair?tos no biznesa

p?rvieto?anas uz cit?m valst?m, kur ir labv?l?g?ki apst?kli.

7. Tas neb?t nenoz?m?, ka zems nodoklis ir ar? maza nodok?u nasta. Lai

noteiktu to patieso lielumu, nodok?a likme da??d?s valst?s ir j?sal?dzina

ar? ar apliekamo b?zi. Un var izr?d?ties, ka lai nodro?in?tu nodok?u

ie??mumus, viena nodok?a samazin??ana var nov?st pie citu nodok?u

palielin??an?s. Citu v?r? ?emamu faktoru vid? j?min ar? netie?ie nodok?i,

iek??jo invest?ciju veicino?ie apst?k?i, k? ar? nodok?u likumdo?anas

sare???t?ba.

Izmantota literat?ra.

1. 995.g. 9.febr. LR Likums “Par uz??mumu ien?kuma nodokli” ar

groz?jumiem, kas pie?emti 22.11.2001. un public?ti Latvijas V?stnes?

07.12.2001.

2. Latvijas statistikas ikm?ne?a bi?etens. CSP – 2002(2).

3. A.Zvejnieks “Nodok?i un nodevas” M?c?bu gr?mata – R: RTU. – 1998.- 412

lpp.

4. Laikraksts Dienas Bizness 15.03.2002.

pielikums

Uz??mumu ien?kuma nodok?a sloga dinamika 1998.-2002. gados

|nodoklis |Slogs |Slogs |Slogs |Slogs |Slogs |

| |1998.gad? |1999.gad? |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |

| | | |? |? | |

|UIN |2.6 % |2.4 % |1.7 % |2.1 % |1.8 % |

Uz??mumu ien?kuma nodok?a ie??mumi1998.-2002. gados

|nodoklis |1998.gad? |1999.gad? |2000.gad|2001.gad|2002.gad? |

| | | |? |? | |

|UIN |92,4 |92,2 |73,7 |98,4 |94,2 |

|(milj. Ls) | | | | | |