Strahovanie

БОЛЬШАЯ ЛЕНИНГРАДСКАЯ БИБЛИОТЕКА - РЕФЕРАТЫ - Strahovanie

Strahovanie

Latvijas Universit?te

Ekonomikas un Vad?bas Fakult?te

Finansu instit?ts

Kursa darbs

Apdro?in??an?

Apdro?in??anas veidi Latvij?.

R?ga

2000

Saturs.

Ievads 3

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te 4

1. Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) 8

1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana [2;1]. 8

1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana. 9

1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?. 10

1.4. Za??s kartes. 11

1.5.Uz??muma apdro?in??ana. 12

1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. 13

2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus 14

2.1. Vesel?bas apdro?in??ana. 15

2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana. 16

2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. 17

2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana. 17

3. ?pa?uma apdro?in??ana 19

3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana. 21

3.1.1. ?ku apdro?in??ana 21

3.1.2. Mantas apdro?in??ana. 22

3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana. 22

Secin?jumi un priek?likumi. 24

Izmantojam?s literat?ras saraksts. 25

Pielikumi 26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdro?in??anas veidi Latvij?”. ??s temats ir

izv?l?ts, jo autore v?l?jas vair?k uzzin?t par apdro?in??anas sabiedr?b?m,

to pied?v?tiem pakalpojumiem un pr?mijam. Lai b?tu iesp?jams to uzzin?t, ir

j?izskata likumdo?anas normat?vie akti, noteikumi, apr??inu metodes.

Darba m?r?is ir p?t?t apdro?in??anas sabedr?bu darb?bu ped?jos gados un lai

sasniegtu ?o m?r?i darb? tiek apskat?ti ??di uzdevumi:

1. p?t?t apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?tos pakalpojumus;

2. p?t?t pr?mijas apr??in??anas metodes;

3. analiz?t apdro?in??anas sabiedr?bu darb?bu;

4. izdar?t secen?jumus un priek?likumus.

Darba apjoma ierobe?ojuma d?? nav iesp?jams izp?t?t visas apdro?in??anas

pied?v?t?s iesp?jas, t?d?? tiks p?t?ti atsevi??i apdro?in??anas veidi, kuri

ir atlas?ti p?c autora izv?les.

Kursa darbs ietver 3 da?as:

1. apdro?in??anas formas, to raksturojums, tendences, aktu?lit?te;

2. nedz?v?bu apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)

3. dz?v?bas apdro?in??anas tirgus.

Pla??ik ir skat?ta p?d?ja gada statistika, jo t? ir b?tisk?ka un

svar?g?ka.

Izmantojam? literat?ra apkopo p?d?ja gada datus, jo no t?s var ieg?t daudz

interesantas un lietder?gas inform?cijas.

Atsauces piem?rotas p?c ??das metodes:

[numurs literat?ras sarakst?; noda?a / lapaspuses numurs].

Sa?sin?jumi:

AAS – apdro?in??anas akciju sabiedr?ba,

OCTA - sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana,

CTA – transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana.

Da?iem nepublic?tiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te

Kopum?, v?rt?jot Latvijas apdro?in??anas tirgu p?d?jos gados var

teikt, ka tirgus turpina augt un sagaid?ms, ka ?? tendence tuv?ko gadu

laik? turpin?sies. Tirgus savu pies?tin?jumu v?l nav sasniedzis, ?pa?i tas

attiecin?ms uz dz?v?bas jeb uzkr?jo?o apdro?in??anu. Bez tam, komp?niju

skaits p?d?jo 2-3 gadu laik? praktiski bijis nemain?gs, kas ?auj tirgu

uzskat?t par sam?r? stabilu. Tom?r j??em v?r?, ka ES direkt?vas nosaka, ka

sabiedr?b?m var atv?rt fili?les un veikt apdro?in??anu citas dal?bvalsts

teritorij? bez sevi??as komp?nijas ar no??irtu kapit?lu izveido?anas. Tas

neap?aub?mi n?kotn? veicin?s ?rvalstu apdro?in?t?ju aktivit?tes Latvij?.

1999.gads Latvijas tirg? ir bijis sam?r? neitr?ls, savuk?rt 1998.gad?

Latvijas apdro?in??anas tirg? ir notiku?i vair?ki b?tiski notikumi. Ar

1.septembri st?j?s sp?k? likums Par apdro?in??anas sabiedr?b?m un to

uzraudz?bu, k? ar? likums Par apdro?in??anas l?gumu. Min?tie likumi un

saska?? ar tiem pie?emtie Ministru kabineta noteikumi sekm?s apdro?in??anas

tirgus t?l?ku att?st?bu un sak?rto?anu, k? ar? preciz?s apdro?in??anas

sabiedr?bu un apdro?in?juma ??m?ja savstarp?j?s attiec?bas. 1998.gada

1.j?lij? piln? apm?r? st?j?s sp?k? likums Par priv?tajiem pensiju fondiem

un Apdro?in??anas Uzraudz?bas inspekcija uzs?ka ?o fondu licenc??anu.

B?tisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uz?em?ana Eiropas Za?o

kar?u sist?m?. Satiksmes birojs uzs?ka divpus?jo l?gumu nosl?g?anu ar Za?o

kar?u sist?mas dal?bvalst?m, kas turpm?k Latvijas apdro?in??anas

sabiedr?b?m ?aus nosl?gt starptautiskos sauszemes transportl?dzek?u

?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas l?gumus.

Latvij? pirm?s priv?t?s apdro?in??anas sabiedr?bas tika izveidotas

1991.gad?. Kop? t? laika apdro?in??anas tirgus ir iev?rojami stabiliz?jies

un izaudzis gan kvantitat?vi, gan kvalitat?vi, k??stot klientiem daudz

pievilc?g?ks.

?obr?d Latvijas apdro?in??anas sabiedr?bas ir sp?j?gas uz??m?jiem un

priv?tperson?m pied?v?t vispla??ko, Eiropas standartiem atbilsto?u

apdro?in??anas pakalpojumu spektru. Latvijas izdev?gais ?eogr?fiskais

st?voklis veicina tranz?tp?rvad?jumu att?st?bu, t?d?? daudzi apdro?in?t?ji

?pa?u uzman?bu velta t?du apdro?in??anas veidu izstr?dei, kuri savienotu

Eiropas apdro?in??anas trad?cijas ar uz??m?jdarb?bas un finansu tirgus

?patn?b?m Latvij?.

Apdro?in??ana ir valsts ekonomikas b?tiska sast?vda?a, kura ir

pak?auta piepras?juma-pied?v?juma likumsakar?b?m. Piepras?jumu p?c

apdro?in??anas pakalpojumiem ?obr?d negat?vi ietekm? iedz?vot?ju zem?

maks?tsp?ja un nepietiekam? inform?t?ba par apdro?in??anas sabiedr?bu

pied?v?to pakalpojumu priek?roc?b?m. Tom?r p?d?jo gadu rezult?ti liecina

par ekonomikas atvese?o?anos un apdro?in??anas sektora att?st?bu.

Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu ka apdro?in??anas

bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir atkar?gs ne tikai

no iedz?vot?ju maks?tsp?jas, bet ar? no likumdo?anas un kontrol?jo?o

strukt?ru darba. Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug

no gada uz gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas,

visda??d?kaj?s jom?s k? var apdro?in?t visus nepiecie?amos objektus.

Par apdro?in??anas objektu var b?t:

1. fizisko vai juridisko personu ?pa?ums;

2. fizisko vai juridisko personu mantisk?s ties?bas, intereses, saist?bas;

3. fizisko vai juridisko personu nemantisk?s ties?bas, intereses,

saist?bas;

4. fizisko personu dz?v?ba un vesel?ba.

Apdro?in?juma ??m?ja pr?mijas apjoms atkar?gs no apdro?in??anas veida,

summas, riska pak?pes un apdro?in??anas ilguma. Pr?mijai j?b?t t?dai, lai

t? segtu:

1. apdro?in??anas darb?bas laik? iesp?jam?s atl?dz?bas izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedz?tiem gad?jumiem, ja j?izmaks?

apdro?in??anas atl?dz?ba p?c ilg?ka laika;

3. apdro?in??anas sabiedr?bas izdevumus alg?m, rekl?mai, ofisa uztur??anai

un pe??as nodro?in??anai.

R??inot pr?mijas, ?em v?r? ??dus faktorus:

1. infl?ciju, jo naudas v?rt?ba main?s un no ?odien iemaks?taj?m pr?mij?m

n?kotn? vajadz?s izmaks?t apdro?in??anas atl?dz?bas;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (bie?i vien, lai palielin?tu klientu skaitu, apdro?in??anas

sabiedr?bai j?samazina pr?miju lielums).

Lai nodarboties ar apdro?in??anas uz??m?jdarb?bu ir nepiecie?ama licence,

ko izsniedz “APDRO?IN??ANAS UZRAUDZ?BAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz

nenoteiktu laiku un katram atsevi?kam apdro?in??anas veidam. 1. pielikum?

redzams k?das licences ir izsniegtas Latvijas apdro?in??anas sabiedr?b?m.

Apdro?in??anas tirg? dr?kst nodarboties vai ar nedz?v?bas apdro?in??anu vai

ar dz?v?bas apdro?in??anu (vajag izv?l?ties kaut ko vienu).

Personu apdro?in??anas veidi ir dz?v?bas apdro?in??ana, nelaimes gad?jumu

apdro?in??ana un vesel?bas apdro?in??ana.

Apdro?inoties, apdro?in?juma ??m?js aizpilda l?gumu

Lai paaugstin?tu dro??bu l?gumos ir j?paredz:

1. sabiedr?bas ties?bas,

2. j?izsl?dz t?s slim?bas, kuras nevar iz?rst?t vai kuras ir gr?ti

iz?rst?jamas,

3. stingr?kus noteikumus polises tur?t?jam,

4. j?defin? prec?zi k?dos gad?jumos tiks sa?emta atl?dz?ba,

5. p?rapdro?in?t parakst?tos l?gumus.

Nelaimes gad?jumu un saslim?anas gad?jumos nosakot pr?mijas lielumu

?em v?r?:

1. ekonomisko valsts st?vokli,

2. m?rketinga strat??iju.

3. statistikas datus,

4. polises tur?t?ja ien?kumus,

5. str?d?jo?o un bezdarbnieku st?vokli,

6. vesel?bas st?vokli.

Liel?ks risks, liel?ka varb?t?ba saslimt, liel?ks pr?mijas apjoms.

Klients aizpildot l?gumu sniedz ??da veida inform?ciju [9; 6]:

1. v?rds, uzv?rds,

2. vecums, dzimums,

3. l?guma veids,

4. pr?mija,

5. alkohola lieto?anas, p?p??anas paradumi,

6. klienta ?rsta adrese,

7. slim?bu v?sture, pa?reiz?jais st?voklis,

8. ?imenes slim?bu v?sture.

Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie

faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu

sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par cit?m

sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks. Svar?gi ar? savlaic?ji veidot

uzkr?jumus un rezerves lai pasarg?tu uz??mumu no neparedz?tiem zaud?jumiem.

Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana)

Pr?mijas veidi nedz?v?bas apdro?in??an?: viens no viegl?k apr??in?miem

veidiem ir riska pr?mija. Riska pr?mija ir iemaksa, kura nosedz tikai

sagaid?m?s izmaksas. Riska pr?mija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska pr?mija = sagaid?mais pieteikumu bie?ums * sagaid?m?s izmaksas

uz 1 pieteikumu.

Pr?miju nosaka ?emot v?r? iepriek??jo gadu statistikas datus.

Pieteikumu bie?umu nosaka:

|iepriek??j? gada pieteikumu |

|skaits |

|iepriek??j? gada poli?u skaits |

Pr?mijas likmes noteik?ana balst?s uz datu un faktu anal?zi, it ?pa?i

pag?tnes l?gumos noteikto pr?miju lielumu un to lielumu ietekm?jo?iem

faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprec?zi un neatbilsto?i, tad apr??in?t?s pr?mijas b?s

nepareizas. Piem?ram, ja pr?mijas lielums b?s noteikts p?r?k liels, tad

sabiedr?ba var zaud?t savu apdro?in??anas tirgus da?u, pazaud?t klientus.

Pe??a samazin?sies. Var rasties zaud?jumi, ja uz??mums nenosl?gs pietiekami

daudz l?gumu, lai segtu vismaz past?v?g?s izmaksas.

Ja pr?mijas lielums ir p?r?k zems, tad pe??a samazin?sies, rad?sies lieli

zaud?jumi, netiks segtas past?v?g?s izmaksas. Lai izvair?tos no t?, tad ir

j?b?t attiec?gaj?m cenu noteik?anas metod?m un prec?zai, pareizai datu

ievad??anas sist?mai, a?entu pieredzei. Tikai t?das pras?bas var garant?t

pareizu pr?miju noteik?anu ar? n?kotn?.

Latvijas nedz?v?bas tirgus att?st?bu ped?jos ?etros gados var redz?t 2.

pielikum?.

1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

oblig?t? apdro?in??ana [2;1].

Apdro?in?juma n?m?js ir transportl?dzek?a ?pa?nieks vai likum?gs t?

lietot?js. L?gumu sl?dz ar jebkuru r?c?bsp?j?gu personu. L?gumu var nosl?gt

no 15 dien?m l?dz 1 gadam vai uz p?ris dien?m.

Pr?miju nosaka atkar?b? no transportl?dzek?a veida, tipa, pieder?bas,

lieto?anas m?r?a, transportl?dzek?a piln?s masas.

Apdro?ina pret ??da veida riskiem:

1. ce?u satiksmes negad?jumiem,

2. vesel?bai nodar?tiem zaud?jumiem cietu?ai personai,

3. mantas zaud?jumiem,

4. videi nodar?tiem zaud?jumiem.

Apdro?in??anas pr?miju lielumu noteik?anas faktori:

1. Apdro?in??anas pr?miju samazina l?dz 50%, ja apdro?in??ana bijusi sp?k?

12 m?ne?us pirms l?guma sl?g?anas un ?aj? laik? ?pa?nieks neizrais?ja

ce?u satiksmes negad?jumu.

2. Apdro?in??anas pr?miju samazina par 40 % inval?diem. Pr?miju

samazin?jums nedr?kst p?rsniegt 50 % no apdro?in??anas pr?mijas lieluma.

3. Pr?miju palielina par 200 %, ja p?d?jos 12 m?ne?os pirms jauna l?guma

sl?g?anas transportl?dzek?a ?pa?nieks izrais?jis kaut vienu ce?u

satiksmes negad?jumu,

4. par 300%, ja izrais?jis negad?jumu apreibino?u vielu iespaid?.

Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus, kuri nodar?ti tre?ajai

personai limita robe??s, p?r?jo sedz negad?juma izrais?t?js.

Apdro?in??anas sabiedr?ba sedz vesel?bai nodar?tos zaud?jumus ??dos

apm?ros:

1. par cietu?? ?rst??anu un p?rejo?u darbnesp?ju sedz l?dz 2000 Ls par

katru personu;

2. par darbnesp?ju palieko?u zudumu ar atbild?bas limitu pensij?m l?dz 400

Ls katrai personai;

3. sakar? ar n?vi 400 Ls, atbild?bas limitu pensij?m 400 Ls par

apg?d?jamajiem.

Sabiedr?bu izmaks?t?s atl?dz?bas par cietu?? vesel?bai nodar?tajiem

zaud?jumiem ir maz.

1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g?

apdro?in??ana.

Notiekot negad?jumam, kuros zaud?jumi p?rsniedz oblig?t?s

apdro?in??anas atbild?bas limitu, personai neb?s j?atmaks? virslimits.

Klients pats var izv?l?ties apdro?in??anas atbild?bas limitu, k? ar?

periodu uz k?du nosl?gt l?gumu.

Apdro?in??anas riski: [18;1]

1. ce?u satiksmes negad?jums – nobraucot no ce?a, apg??oties, kr?tot ,

iebraucot bedr?;

2. dabas katastrofa – atl?dzina zaud?jumus transporta l?dzeklim, kam

zaud?jumi ir rad?ju?ies no zibens, v?tras, krusas, pl?du, akme?u

nogruvumu darb?bas.

3. ugunsgr?ks,

4. vand?lisms,

5. z?dz?ba.

?oti izdev?gi ir tas, ka l?gumu var p?rre?istr?t uz jaun? ?pa?nieka v?rdu,

saglab?jot iepriek??j? ?pa?nieka ties?bas, kas nav at?auts OCTA.

Apdro?in??ana darbojas Latvijas teritorij? vai ?rpus t?s.

Atl?dz?bas veidi:

1. tranaportl?dzek?a aizvieto?ana,

2. remontu darbu apmaksa,

3. naudas samaksa.

Apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka maksim?lo limitu, par k?du t? ir ar

mieru apdro?in?t, piem. AAS BALTAI maksimali pie?auts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

Atbild?bas limits atkar?b? no iemaks?tas apdro?in??anas pr?mijas AAS

BALTA

|Apdro?in??anas pr?mijas |

|Transportl?dzek?a|Atbild?bas |1 m?nesis |Katrs n?k. |1 gads |

|veids |limits | |m?nesis | |

|Vieglie |2000 | | |25 |

|automob??i | | | | |

| |5000 | | |55 |

| |10000 |15 |6 |75 |

| |50000 |18 |7.2 |90 |

| |500000 |24 |9.6 |120 |

Atbild?bas limits tiek pied?v?ts papildus oblig?tajai apdro?in??anai.

Piem?ram, klients apdro?in?jies uz 1 gadu, iemaks?jot apdro?in??anas

pr?miju 25 Ls v?rt?b?, vi?a viet? sedz izdevumus, kuri nep?rsniedz 2000 Ls,

iepriek? sedzot oblig?to apdro?in??anas limitu. Pr?miju likmes main?sies

atkar?b? no AAS.

1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.

Vad?t?ja un pasa?ieru apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem paredz

atl?dz?bu izmaksu sakar? ar nelaimes gad?jumu - p?k??u, negaid?tu, no

apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas apdro?in?tajai

personai rad?jis miesas boj?jumus br?d?, kad t? ir atradusies polis?

nor?d?taj? transporta l?dzekl?.

Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu nelaimes gad?jumiem

un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a locek?a zudums,

p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes gad?juma rad?to medic?nisko

izdevumu apdro?in??anu.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru, no

kuras, iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, saska?? ar atl?dz?bas

noteik?anas tabulu procentu?li tiks noteikta apdro?in??anas atl?dz?ba. Ja

nelaimes gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas tabul?, tad

atl?dz?ba tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas perioda

ilguma, kuras c?lonis ir nelaimes gad?jums.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties personu skaitu, kas tiks

apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?. Apdro?in?juma

summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras procentu?li tiek apr??in?ta

apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.

Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s apdro?in?juma

summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita, kuras tiek

apdro?in?tas.

Nelaimes gad?jums – noz?m? p?k??u, negaid?tu, neparedz?tu, no

apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas rada miesas

boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplic?ties

ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..

1.4. Za??s kartes.

Za?? karte ir starptautisks civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s

apdro?in??anas l?gums, ko nosl?dz Latvijas Republikas re?istr?ta

transpotrl?dzek?a ?pa?nieks valst?, kur? ir izveidota OCTA sist?ma un kura

ir Za?as kartes sist?mas dal?bvalsts kop? 1998. gada 1. j?lija [7;4].

Past?v divu veidu Latvijas Za??s kartes:

1. Za?? karte, kas ir sp?k? tikai Za??s kartes sist?mas dal?bvalst?s, bet

nav sp?k? Latvij?. Minim?lais apdro?in??anas periods ir 15 dienas. Tas ir

izdev?gi tiem klientiem , kuri ?rzem?s uzturas neilgu laiku;

2. Za?? karte, kas ir sp?k? dal?bvalst?s un Latvij?. Paredz?tas iev?rojamas

atlaides, ja l?gums nosl?gts uz laiku ilg?ku par 3 m?ne?iem. ??da veida

za??s kartes ir izdev?gas, ja ir daudzk?rt j????rso Latvijas robe?a.

Za?? karte ir motoriz?t? transporta l?dzek?a vad?t?ja civiltiesisk?s

atbild?bas apdro?in??anas polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana

par citai personai vai t?s mantai nodar?to kait?jumu. a ?rvalst?s ir radies

ce?u satiksmes negad?jums, tad zaud?jumus apr??ina un atl?dzina t?s Za??s

kartes dal?bvalsts, kur? tas ir noticis.

1.2. tabula

Za??s kartes tarifi (Ls), kas der?gi ?rpus Latvijas robe??m

| |15 dienas |1 m?nesis |7 m?ne?i |1 gads |

|1. |Vieglie automob., |23 |35 |165 |265 |

| |kravas ma??nas, | | | | |

| |mikroautobusi | | | | |

|2. |autobusi, |65 |105 |455 |705 |

| |mikroautobusi (virs 9| | | | |

| |pasa?. viet?m) | | | | |

|3. |kravas ma??nas (virs |30 |40 |216 |346 |

| |3500 kg) | | | | |

?ie dati attiec?s uz 1998 gadu. No tabulas var secin?t, ka tarifi ir

augsti, ja ?em v?r? apst?kli, ka ?rzem?s ir stingras pras?bas, apdro?ina

liel?s naudas summ?s k? ar? atl?dz?bas ir lielas sal?dzin?jum? ar Latviju.

1.5.Uz??muma apdro?in??ana.

Iesp?jams apdro?in?t gan uzn?mumam piedero??s ?kas, pamatl?dzek?us,

ra?o?anas l?dzek?us, remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdro?in?t ?kas un b?ves, tad var ?emt v?r? ieguld?jumus

telpu remont?, iek?telpu apdar?. Maks?jumu nosaka no ?kas tipa, tehnisk?

st?vok?a, signaliz?cijas, ugunsdro??bas sist?m?m.

Uz??mumi parasti apdro?in?s bilances v?rt?b?; re?li t? nesedz visus

radu?os zaud?jumus, t?p?c iesaka apdro?in?ties uz??muma atjauno?anas

v?rt?b?. Apdro?in??anas pr?mija atkar?ga no apdro?in?juma summas, riskiem,

l?dzek?u v?rt?bas. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta t?d? apm?r? k?ds

ir nepiecie?ams, lai veiktu atjauno?anas darbus.

Ja uz??mums nodarbojas ar b?vniec?bu, tad tas var apdro?in?t

b?vlaukuma iek?rtas, tehniku, b?vdarbus. Ja veic b?vdarbus, tad procesam

piem?ro visu risku apdro?in??anas polisi, kas ietver apdro?in??anos pret

dabas stihij?m, uguns nodar?tajiem kait?jumiem, z?dz?bu, neuzman?bas sek?m

b?vdarbu veik?anas laik?. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek apr??in?ta t?mes

v?rt?b?, lai atk?rtoti veiktu tos b?vdarbus, kuriem nodar?ti zaud?jumi un

atjaunotu zudu?o.

Apdro?in??an? v?lams iek?aut apdro?in??anu pret ugunsgr?kiem, jo p?c

statistikas datiem ugunsgr?ki ir visbie??k notiku?i ra?o?anas ?k?s,

dz?vojamos sektoros. Aizdeg?an?s iemesli ir sekojo?i – elektroniskie,

neuzman?ga apie?an?s ar uguni, ?aunpr?t?ga dedzin??ana.

Daudzi uz??mumi, kuriem ir lieli ra?o?anas cehi un kuri nodarbojas ar

ra?o?anu ir izdev?gi izmantot komplekso apdro?in??anas polisi.

1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana.

Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai

apdro?in?ties pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem

uz??muma pe???, kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk.

apdro?in?t?js sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma

past?v?g?s izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz

uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai

uz??m?jdarb?bas atjauno?anai vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b?

no t?, kur? notikums iest?jas pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas

p?rtrauk?anas apdro?in??anas ir ?pa?uma apdro?in??ana. ??s apdro?in??anas

izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas var izrais?t

uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, v?tras, krusas,

pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, ?dens rad?tie

boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot

no eso?ajiem finansu datiem, ?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un

prognozes. Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no apdro?in?juma summas, ?emot

v?r? klienta izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas riskus, attiec?go telpu un

?ku st?vokli, signaliz?cijas sist?mu esam?bu u.tml. Apdro?in??anas

atl?dz?ba tiek apr??in?ta par uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas periodu, ?emot

v?r? ietaup?t?s izmaksas. Apdro?in??anas atl?dz?ba var iek?aut ar? papildus

izmaksas, kas saist?tas ar uz??m?jdarb?bas turpin??anu vai atr?ku

atjauno?anu.

2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus

Dz?v?bas apdro?in??ana ir viens no pieprasit?kiem apdro?in??anas

veidiem. ?odienas Latvijas dz?v?bas apdro?in??anas tirgus st?vokli, un tas

p?d?jo gadu statistiku var redz?t 3. pielikum?.

Nosl?dzot l?gumu par dz?v?bas apdro?in??anu var paredz?t, ka, iest?joties

apdro?in??anas gad?jumam, apdro?in?t?js izmaks? apdro?in?juma summu vai

citu apdro?in??anas l?gum? paredz?to summu, kuras apm?rs ir noteikts,

sl?dzot apdro?in??anas l?gumu. ??dos gad?jumos netiek piem?rots

kompens?cijas princips. Personu apdro?in??an?, iz?emot dz?v?bas

apdro?in??anu, l?gumsl?dz?jas puses apdro?in??anas l?gum? var vienoties par

kompens?cijas principa piem?ro?anu apdro?in??anas atl?dz?bas izmaks?.

Apdro?in?tajam ir ties?bas dz?v?bas un nelaimes gad?jumu apdro?in??anas

l?gumos nor?d?t vienu vai vair?kas personas — labuma guv?jus, kas sa?ems

apdro?in??anas atl?dz?bu apdro?in?t? n?ves gad?jum?, k? ar? aizst?t ??s

personas ar cit?m person?m apdro?in??anas l?guma darb?bas laik?.

Ja ir augsts nelaimes , saslim?anas vai citu gad?jumu skaits, tad

attiec?gi pieaug izdevumi, pr?miju likme palielin?s, bet ja ir zems

apdro?in??anas notikumu skaits, tad izmaksas samazin?s un pr?miju likme

samazin?s.

Bruto pr?mijas apr??in??ana [9;14 ]. Par pamatu ??s pr?mijas

apr??in??anai ??m v?r?:

1. riska pr?miju,

2. izdevumus (uz katru polisi, past?v?g?s izmaksas, u.c. izmaksas),

3. komisijas naudu,

4. neparedz?to apst?k?u ietekmi,

5. invest?ciju ien?kumus.

Bruto pr?mija = riska pr?mija+ izdevumi

Risku veidi dz?v?bas apdro?in??an?

[9;1].

1. notiek nelaimes gad?jums, sabiedr?bai j?atmaks? vair?k nek? t? bija

pl?nojusi,

2. palielin?s cenas medic?nas pakalpojumiem,

3. izmai?as likumdo?an?,

4. konkurenti samazina pr?mijas lielumu,

5. izmain?s statistikas dati, palielin?s negad?jumu skaits,

6. medic?nas zin?tnes att?st?ba, palielin?s sabiedr?bas izdevumus,

7. jaunas slim?bas,

8. izmai?as apdro?in??anas politik?,

9. jaunas apr??in??anas metodes, jauni pakalpojumi.

2.1. Vesel?bas apdro?in??ana.

Pasaul? medic?na ir viena no d?rg?kaj?m un dinamisk?kaj?m nozar?m. Ar?

Latvij? notiek medic?nas pakalpojumu sad?rdzin??an?s. Palielin?s modernu

medic?nisko aparat?ru ieg?des un uztur??anas izmaksas. Valsts bud?eta

l?dzek?i nesp?j nosegt pieaugo??s izmaksas, veidojas l?dzek?u tr?kums un

palielin?s t? izmaksu da?a, kas j?sedz pa?am pakalpojuma ??m?jam.

Apdro?in??anas sabiedr?bas iedz?vot?jiem un to darba dev?jiem s?ka

pied?v?t vesel?bas apdro?in??anas pakalpojumus. ?is vesel?bas

apdro?in??anas pied?v?jums ir izstr?d?ts t?, lai aptvertu to visu

medic?nisk?s apr?pes pakalpojumu loku, kas b?tisks darba dev?jam -

profilaktisk?s apskates, vakcin?cijas, medic?nisk? apskate jau p?c

apdro?in??anas l?guma nosl?g?anas (iepaz??an?s ar izv?l?to ?imenes ?rstu un

vesel?bas p?rbaude), neatliekam? medic?nisk? pal?dz?ba, medic?niskais

transports, diagnostikas un ?rstniec?bas pas?kumi doktor?tos un medic?nas

centros, oper?cijas, paaugstin?ta komforta apst?k?i stacion?ros, atlaides

zob?rstniec?bai, apmaks?tas sporta nodarb?bas peldbaseinos un trena?ieru

z?l?s, darbinieku ?imenes locek?u vesel?bas apdro?in??ana.

No darba ??m?ju puses ir svar?gi, lai darba dev?js nodro?in?tu t?das

soci?l?s garantijas, k? vesel?bas apdro?in??ana. Turkl?t ar? darba dev?ji

arvien bie??k p?rliecin?s par to, ka izdev?g?k ir laikus par?p?ties par

savu darbinieku vesel?bu.

Vesel?bas apdro?in??ana ir br?vpr?t?ga apdro?in??ana, paredzot segt

maks?jumus par apdro?in?tiem sniegtajiem ?rstnieciskajiem pakalpojumiem,

kurus nenodro?ina valsts no oblig?t?s vesel?bas apdro?in??anas l?dzek?iem.

Atbilsto?i katras polises v?rt?bai tiek atbilsto?i segti klienta izdevumi

[17;1].

Piem?ram apdro?inoties un iemaks?jot pr?miju 500 Ls v?rt?b?

apdro?in??anas sabiedr?ba apmaks?s pilnu vesel?bas apr?pi ?rst?joties pie

?imenes ?rsta ambulator? ?rstniec?bas iest?d?, kurai ir j?b?t

l?gumattiec?b?s ar apdro?in??anas sabiedr?bu, AAS apmaks?s ambulatoros

medic?niskos maksas pakalpojumus, z??u ieg?di. Polis? paredz ar?

pakalpojumus, kuri netiks apmaks?ti.

Ja klients apdro?in?s, tad tiks apmaks?ti ??di pakalpojumi:

. pacienta iemaksa polikl?nik?,

. ?rst??an?s stacion?r?,

. ?rsta m?jas viz?te,

. pl?nveida oper?cijas,

. injekcijas, proced?ra, izzi?as,

. vakc?nas,

. med. ieg?de,

. zob?rstniec?ba.

Atmaks??anas lielums ir atkar?gs no polises gada cenas.

Apdro?inoties klientam ir iesp?jams sa?emt daudzus medic?niskos

pakalpojumus l?t?k, kas ir diezgan izdev?gi gan pa?am klientam, gan

?rstniec?bas iest?dei.

Citas apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in?ties pret nelaimes

gad?jumiem, ievainojumiem, apsald?jumiem, apdegumiem, saind??anos, pret

p?rejo?u vai palieko?u darba sp?ju zudumu.

2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana.

Tas ir veids k? ikviens ?rsts var apdro?in?t iesp?jamos zaud?jumus,

kas var rasties tre?ai personai sakar? ar k??dainu profesion?lo darb?bu

[7;3].

Saska?? ar likumu “ Par prakses ?rstiem” (st?jas sp?k? ar 1997. gada

22. maiju), profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana ir oblig?ta prakses

?rstiem, 1998. gad? minim?l? apdro?in??anas summa bija 1000 Ls, ta?u

br?vpr?t?gi var apdro?in?ties jebkur? sertific?ts speci?lists.

Var apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu, ar? prakses ?rsta vad?b?

str?d?jo?o nesertific?to ?rstu profesion?lo atbild?bu. Apdro?in??anas

sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus pacientam, ekspert??u izdevumus, kas

saist?ti ar pretenzijas izskat??anu, ?rstniec?bas personas izdevumus.

Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga no t? pie k?das riska grupas

konkr?t?s specialit?tes ?rsts pieder. Apdro?in??anas pr?miju iemaksas nav

augstas, piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu

1000 Ls apm?r?, tad pr?mija ir 20 Ls.

2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana.

Neviens nav piln?b? pasarg?ts no da??diem nelaimes gad?jumiem, kas

ikdienas neparedz?ti var notikt gan darb?, gan atp?t?. Nelaimes gad?jumu

apdro?in??ana ir veids, kas tiek pied?v?ts gan priv?tperson?m, gan ar?

uz??mumiem, un paredz atl?dz?bu par nelaimes gad?jumu rezult?t? ieg?taj?m

traum?m, invalidit?ti vai n?vi. Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v?

klientiem iesp?ju pa?am izv?l?ties nepiecie?amo teritorijas segumu. Tas var

b?t gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ar? visa pasaule.

Apdro?in??ana neattiecas uz:

1. nelaimes gad?jumiem, kuru tie?s vai netie?s c?lonis ir kar? vai

kuri notiku?i iek??ju nek?rt?bu rezult?t?,

2. kodolener?ijas tie?as vai netie?as iedarb?bas rezult?t?,

3. apstarojumi,

4. saind??an?s.

Ja nelaimes gad?juma br?d? apdro?in?tais ir sasniedzis pensijas

vecumu, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta pensijas veid?.

Apdro?in??anas atl?dz?bas apm?rs ir atkar?gs no nelaimes gad?juma

specifikas. Ja nelaimes gad?jums ir rad?jis kait?jumu vair?k?m fizisk?m

person?m, tad izmaks?jam? summa nedr?kst p?rsniegt 100% no atl?dz?bas

summas. Ja uz nelaimes gad?juma rezult?t? kait?jumu vesel?bai atst?ju?as

savu ietekmi agr?k?s slim?bas, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek attiec?gi

samazin?ta, ja ?? da?a vismaz sast?da 25% . Ja p?c nelaimes gad?juma

iest??an?s nav izpild?ti visi pien?kumi, kuri ir attiecin?mi uz

apdro?in?juma ??m?ju, tad apdro?in?t?js ir atbr?vots no atl?dz?bas

izmaksas. Medic?nisk?s izmaksas, kas radu??s apdro?in?tajam, lai pamatotu

ties?bas piepras?t atl?dz?bu, sedz apdro?in?t?js.

2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.

Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus

par neatliekamiem medic?niskiem pakalpojumiem p?k??as saslim?anas vai

traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju. Ce?ojumu medic?nisk?

apdro?in??ana ir oblig?ta, dodoties uz V?ciju, Franciju, Sp?niju,

Portug?li, Be??iju, N?derlandi un Luksemburgu. Apdro?in??ana sedz

sapr?t?gus nepl?notus izdevumus par viesn?cas numura apmaksu, gaisa

sanit?r? transporta ?ri, k? ar? izdevumus par mirst?go atlieku

transport??anu uz past?v?go dz?ves vietu. Par atbilsto?u papildus samaksu

ir iesp?jams apdro?in?ties akt?v?s atp?tas laik? – k?pjot kalnos, sl?pojot,

braucot ar velosip?du utt. Var ieteikt papildus apdro?in?ties nelaimes

gad?jumam, kad tiek atl?dzin?ts par palieko?u invalidit?ti. Apdro?in??anas

summa uz Eiropas valst?m ir 60 000 ASV dol?ru, bet uz ASV un Kan?du –

100 000 ASV dol?ru. Dodoties uz valst?m, kur ce?ojumu medic?nisk?

apdro?in??ana nav oblig?ta, ir iesp?jams ieg?d?ties polises par

apdro?in?juma summu 10 000 ASV dol?ru un 25 000 ASV dol?ru.

?pa?uma apdro?in??ana

Sasniedzot noteiktu ekonomisk?s att?st?bas l?meni, aizvien liel?ka

uzman?ba tiek piev?rsta ieguld?jumu veidam un to dro??bai. ?pa?ums ir tas,

kas rada iesp?jas gan peln?t, gan baud?t sava darba aug?us, t? ir viena no

labkl?j?bas paz?m?m un ar? garantij?m.

Apdro?in??anas sabiedr?bas uz?emas saist?bas atl?dzin?t zaud?jumus, ko

apdro?in?tajam ?pa?umam rad?ju?i ugunsgr?ks, dabas stihija (zibens, v?tra,

krusa, pl?di), eksplozija, ?dens nopl?de, z?dz?ba, laup??ana, vand?lisms.

Viens no piepras?t?kajiem veidiem, ko papildus ?pa?uma apdro?in??anai

pied?v? "R?gas Apdro?in??anas sabiedr?ba", ir uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas

apdro?in??ana. Tas noz?m?, ka, notiekot negad?jumam ar apdro?in?to ?pa?umu,

k? rezult?t? tiek p?rtraukta vai kav?ta uz??muma darb?ba, radu?os

zaud?jumus sedz apdro?in?t?js.

Apdro?in?t ?pa?umu var gan t? ?pa?nieks, gan ?pa?nieka pilnvarota

persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai ?pa?nieks.

Apdro?in?juma summa nedr?kst p?rsniegt ?pa?uma v?rt?bu. Apdro?in??anas

l?gumu var nosl?gt tikai tad, ja tas ir izdev?gs ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m.

Sabiedr?bai uz?emoties atbild?bu ir j?zina, par k?du naudas summu t? ?o

atbild?bu uz?emas. Klientam savuk?rt ir j?zina, k?du atl?dz?bu vi?? sa?ems,

iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, t?p?c sabiedr?bas pien?kums ir

inform?t klientu, k?du apdro?in??anas produktu vi?? ir nopircis. Nenosaka

?pa?uma tirgus cenu ?kas atjauno?anas v?rt?bu parasti neiespaido ?kas

atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar nekustam? ?pa?uma tirgus cenu. Ir

mald?gs uzskats, ka nelielu koka vasarn?cu pie j?ras var apdro?in?t par

liel?ku summu, nek? m?ra m?ju Latgal?, jo ?o vasarn?cu iesp?jams p?rdot

iev?rojami d?rg?k. Sabiedr?ba neapdro?ina gruntsgabalu, bet gan ?pa?umu,

kur? atrodas uz ?? gruntsgabala t? atjauno?anas v?rt?b?. Ja apdro?in?tais

objekts aiziet boj?, tad, sa?emot atl?dz?bu, to var?s atjaunot t?d?

st?vokl?, k?d? tas bija pirms nelaimes. Parasti p?rkot apdro?in?jumu,

cilv?ks cen?as samaks?t p?c iesp?jas maz?k, piem?ram, ?pa?umu, kura v?rt?ba

var?tu b?tu miljons latu, vi?? cen?as apdro?in?t par 500 000 latu. Tas

noz?m?, ka ?pa?ums ir apdro?in?ts tikai par pusi t? v?rt?bas un,

iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, klients var?s sa?emt atl?dz?bu tikai

50% apm?r? no ?pa?uma re?l?s v?rt?bas. Atjauno?anas v?rt?b? parasti iev?rt?

nolietojumu, k?ds ir ?kai, mantai vai tehnolo?isk?m iek?rt?m. Nolietojumu

parasti nosaka normat?vie akti, ta?u iesp?jams ar? neatkar?gu ekspertu

nov?rt?jums. Izv?rt? objektu dab? P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a r?c?b?

eso?o dokument?ciju, apdro?in??anas sabiedr?bas darbinieki dodas apskat?t

un v?rt?t ?pa?umu. Klienta kl?tb?tn? tiek veikta objekta apskate, objekta

un risku nov?rt??ana, izskaidroti apdro?in??anas noteikumi. Klients var

izv?l?ties, pret kuru no iesp?jamajiem riskiem vi?? grib apdro?in?t savu

?pa?umu. ?ku apdro?in??an? pamattarifs var sv?rst?ties no 0,25% lieliem un

dro?iem objektiem l?dz 1,5% ?k?m, kuras ir ?pa?i apdraud?tas. Apdro?in??ana

ietver pilnu risku “bu?eti” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, z?dz?bas,

laup??anu, vand?lismu, in?enierkomunik?ciju boj?jumus u.c. Riska l?meni var

pazemin?t Apr??inot apdro?in??anas pamattarifu, sabiedr?ba izstr?d?

rekomend?cijas riska l?me?a pazemin??anai. T?s ietver da??du

organizatorisku, in?eniertehnisku pas?kumu realiz?ciju un, ja klients l?dz

noteiktam termi?am izpilda rekomend?cijas, tarifs var tikt samazin?ts. Tas

ir izdev?gi ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m. Pirmk?rt, apdro?in?juma ??m?js

tarifu samazin??an? ietaup?tos l?dzek?us var ieguld?t t? dro??bas

palielin??anai, savuk?rt sabiedr?ba apdro?ina dro??ku objektu. Ja riska

l?menis ir p?r?k augsts un netiek veikti pas?kumi t? pazemin??anai,

sabiedr?ba var neuz?emties objekta apdro?in??anu. Da?a riska j?uz?emas

pa?am Nosl?dzot l?gumu, klientam ir j?uz?emas zin?ms pa?a risks. Tas gan

disciplin? klientu, gan nov?r? gad?jumus, kad pie apdro?in??anas

sabiedr?bas grie?as par katru s?kumu, savstarp?ji trauc?jot vienam otru. Jo

liel?ks tiek ?emts pa?a risks, jo liel?k? m?r? var tikt samazin?ts

apdro?in??anas tarifs. Ja iepriek??j? apdro?in??anas period? nav biju?as

apdro?in??anas izmaksas, apdro?in?juma ??m?jam apdro?in??anas maks?jumus

var samazin?t. Apdro?in??anas maks?jumus klients var maks?t pa da??m.

Parasti l?gums tiek sl?gts uz vienu gadu, vienojoties par t?l?ku

apdro?in??anu. Iz??muma k?rt? termi?us p?c klienta v?lmes var samazin?t,

ta?u tas sad?rdzina pakalpojumu. Apdro?in??anas l?gums st?jas sp?k?

n?kamaj? dien? p?c l?gum? paredz?t?s apdro?in??anas pr?mijas samaks??anas,

ja l?gum? nav paredz?ts cit?di. Manta j?apdro?ina atsevi??i dz?vokl? vai

?k? eso?? manta ir j?pdro?ina atsevi??i. Sabiedr?ba apdro?ina mantu

dz?vok?os un personiskaj?s m?j?s, biroju, veikalu un ra?o?anas telp?s.

Sabiedr?bas atbild?ba par ugunsgr?k? radu?os boj?jumu atl?dz?bu neietver

mantu, par kuras boj?jumiem apdro?in??anas atl?dz?bu paredz ?ku

apdro?in??ana. Apdro?in?taj? mant? netiek ieskait?ti re?istr?cijai

pak?autie motoriz?tie transporta l?dzek?i, ja klienta nodarbo?an?s nav

saist?ta ar ?o l?dzek?u ra?o?anu, remontu vai tirdzniec?bu.

3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.

3.1.1. ?ku apdro?in??ana

?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens

no ?iem dokumentiem: nekustam? ?pa?uma v?rt??anas biroja lieta, pirkuma-

p?rdevuma l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??, mantojuma ties?bu

apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums par ?kas denacionaliz?ciju un

t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a

r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic ?pa?uma apskati un

nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju par apdro?in?juma summas

lielumu un apdro?in??anas riskiem (gad?jumiem). ?kas var adro?in?t

atjauno?anas v?rt?b? (ja to nolietojums nep?rsniedz 30%) un faktiskaj?

v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba - tie ir izdevumi, kas nepiecie?ami, lai

uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku, ieskaitot projekt??anas

izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un to nevar

sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba - v?rt?ba, ja

no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma ??m?js

cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu, ta?u ?aj? gad?jum?

zaud?jumi ar? tiks atl?dzin?ti par attiec?gi zem?ku summu, t?p?c

svar?g?kais – izv?l?ties pareizo apdro?in?juma summu. Pamatrisks,

apdro?in?t ?kas, ir apdro?in??ana ugunsgr?ka gad?jumam, p?r?jos riskus

izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir - dabas stihiskie post?jumi (v?tra,

pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju av?rijas, tre?o personu prettiesiska

r?c?ba (konstrukt?vo elementu nozag?ana un boj??ana, spr?dziena

izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no vair?kiem

faktoriem - ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a, ?kas uzb?ves materi?la

(m?ra, koka, jaukta tipa utt.), izv?l?to risku daudzuma, vai ?kas ir

past?v?gi apdz?votas vai tikai uz laiku. B?zes tarifi apdro?in??anas

maks?juma noteik?anai ir no 0,4% l?dz 1% no apdro?in?juma summas. P?rkot

?ku apdro?in??anas polisi, ?kas ?pa?nieks vienlaic?gi var apdro?in?t ar?

savu civiltiesisko atbild?bu. Tuvojoties ziemai ?? apdro?in??ana ir ?oti

nepiecie?ama, jo dz?v? ne mazums ir gad?jumu, kad ?pa?nieks ir aizmirsis

not?r?t sniegu no jumta, nav not?r?jis ietvi un t?p?c gar?mg?j?jam uzkr?t

uz galvas l?steka, pasl?d k?ja un tas g?st traumu, p?c kuras nepiecie?ams

?rst?ties. Cietu?ais var celt pras?bu izdevumu atl?dzin??anai, bet, ja J?s

b?siet nopircis ?o apdro?in??anu, visus izdevumus, izv?l?t? atbild?bas

limita ietvaros, segs sabiedr?ba.

3.1.2. Mantas apdro?in??ana.

Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas gad?jumiem, ?ku

apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k? vai dz?vokl?

atrodo?ai mantai. T?p?c, lai neb?tu j?uztraucas par savu mantu, ir

j?apdro?ina ar? t?. Apdro?in?juma summu nosaka savstarp?ji vienojoties

apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas faktisko (eso?o)

v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab? st?vokl?, to

var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka sa?emt atl?dz?bu atbilsto?i

faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta piln?

faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas sabiedr?bas mantas apdro?in??an?

pied?v? tos pa?us riskus, k?di ir ?ku apdro?in??an?. ?pa?nieks var

apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? – m?beles, audio

un video un elektronisko aparat?ru, sadz?ves tehniku, m?jsaimniec?bas

priek?metus, ap??rbu, apavus, da??du invent?ru. Zemnieku saimniec?bu

?pa?niekiem ir iesp?jams apdro?in?t ar? traktoru un zirgu vilkmes

lauksaimniec?bas tehniku, kurin?mo, lopbar?bu un lauksaimniec?bas

produkciju. Savuk?rt, ?r?tos dz?vok?os dz?vojo?ajiem, tiek pied?v?ts

apdro?in?t ar? dz?vok?a apdares elementus – sienu, griestu, gr?das

kr?sojumu un segumu, person?g? ?pa?um? piedero??s g?zes pl?tis, santehnisko

apr?kojumu un tml. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no apdro?in?juma

summas apm?ra, izv?l?to risku daudzuma un mantas veida. B?zes tarifs ir

robe??s no 0,3% l?dz 2% no apdro?in?juma summas.

3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana.

M?jdz?vnieku ?pa?niekiem sabiedr?b? ir iesp?jams apdro?in?t

m?jdz?vniekus - liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes su?us un

ka?us, k? ar? citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek atl?dzin?ti, ja

apdro?in?tie m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai ar? tos nepiecie?ams piespiedu

k?rt? likvid?t no jebkura veida slim?b?m, nelaimes gad?jumiem (elektrisk?s

str?vas iedarb?bas, saules vai karstuma d?riena, ak?tas uzp??an?s,

nosmak?anas, no??aug?an?s, saind??an?s, no ??skas vai ind?ga kukai?a

kodiena, sadursmes ar transporta l?dzekli un citiem negad?jumiem).

Atl?dzin?ti tiek ar? zaud?jumi, ja dz?vnieki g?ju?i boj? ugunsgr?ka, zibens

sp?riena, dabas stihisku post?jumu d??, k? ar? nozag?anas, nolaup??anas un

nokau?anas z?dz?bas nol?k?. M?jdz?vnieka nobeig?an?s gad?jum? zaud?jumi

tiek atl?dzin?ti apdro?in?juma summas apm?r?. Apdro?in?juma summu nosaka

savstarp?ji vienojoties apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, bet t?

nedr?kst p?rsniegt m?jdz?vnieka faktisko v?rt?bu. Lai apdro?in?tu

m?jdz?vniekus, ?pa?niekam, protams, j?nodro?ina m?jdz?vniekam norm?li

kop?anas un tur??anas apst?k?i, baro?ana un veterin?rmedic?nisk? apr?pe.

Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no m?jdz?vnieka sugas un vecuma,

izv?l?tiem riskiem un apdro?in?juma summas lieluma. Piem?ram, liellopu

apdro?in??an? tarifs ir robe??s no 4% l?dz 8% no apdro?in?juma summas.

Savuk?rt ??irnes su?u un ka?u apdro?in??an? tarifs ir no 6,5% l?dz 8% no

apdro?in?juma summas.

Secin?jumi un priek?likumi.

1. Latvij? laika gait? ir izveidojies stabils apdro?in??an?s tirgus,

apdro?in??anas sabiedr?bu sast?vs ir nemain?gs. Apdro?in??anas

sabiedr?bas ie?em lielu tirgus da?u un ir pieaudzis to pamatkapit?ls.

Latvij? ir noregul?ta likumdo?ana.

2. Att?stoties valsts ekonomikai cilv?kiem rodas br?vi l?dzek?i, kurus tie

v?las ieguld?t apdro?in??an?, jo apdro?inoties cilv?ks v?las b?t dro?s

par savu n?kotni un pasarg?t sevi no neparedz?tiem dz?ves notikumiem.

3. 2000.gad? Latvij? nav piedz?votas lielas stihiskas nelaimes vai

katastrofas, un t?p?c var teikt k? ??s gads apdro?in?t?jiem bijis

veiksm?gs.

4. 2000.gad? liel?kas nedz?v?bas apdro?in??anas sabiedr?bas bija Balta, AK

Alianse un Baltijas Transporta Apdro?in??ana, bet liel?kas dz?v?bas

apdro?in??anas sabiedr?bas – Baltikum dz?v?ba, Estora un Latva.

5. Lai uz??mums var?tu strauj?k attist?ties m?tketinga noda?ai vair?k

j?velt? uzman?ba tam, lai klientus vair?k ieinteres?tu un piesaist?tu to

uzman?bu; jo bie?i vien lasot apdro?in??anas noteikumus, maz ir dom?ts

par to, lai klientam ar? b?tu izdev?gi nosac?jumi.

6. Apdro?in??anas sabiedr?b?m vair?k j?reklam? savi pakalpojumi,

j?p?rliecina pat to nepiecie?am?bu, izdev?g?ki priek?likumi klientam.

7. Pakalpojumus vajag pied?v?t t?d? veid?, lai potencialiem klientiem viss

b?tu piln?gi skaidrs, lai viss b?tu s?ki izskaidrots.

8. Klientu skaita palielin??anai apdro?in??anas sabiedr?b?m j?izdom?

da??das pievilc?gas akcijas un atlaides.

9. Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie

faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu

sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par

cit?m sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks.

10. J?pilnveido pr?miju apr??in??anas metodes, j?izveidojo jaunas

statistisko datu tabulas.

Izmantojam?s literat?ras saraksts.

1. LR likums “Par apdro?in??anu“ pie?emts 1993. gada 12. janv?r?,

publik?cija “ Zi?ot?j? “ 1993.g. Nr.3/4.

2. LR likums “Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s

atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas likums“ LR normat?vie akti –

Apdro?in??ana, AP 1-3-1

3. LR likums “Apdro?in??anas sabiedr?bu un to uzraudz?bas likums“ LR

normat?vie akti – Apdro?in??ana, AP 1-4-1

4. “Formulas un tabulas aktu?riem“, izd. Aktu?ru instit?ts un aktu?ru

fakult?te, 1980.g. 78 lpp.

5. D. Blends “ Apdro?in??ana : pamatprincipi un prakse ” R?ga, 1995.g. 400

lpp.

6. “Apdro?in??anas gada gr?mata 1997” R?ga, Valsts apdro?in??anas

uzraudz?bas inspekcija 1997.g. 115.lpp.

7. “Apdro?in??anas V?stis” Nr. 2, 3, 1998.g.

8. Kapit?ls 1998.g. Nr.5

9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9

10. Dienas biznes, 2000.g.20.janv?ris

11. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris

12. Apdro?in??anas tirgus apraksts, 2000.g. novembris

13. www.balva.lv

Nepublic?tie materi?li:

14. “ Sauszemes transporta l?dzek?u apdro?in??anas noteikumi “

15. “Noteikumi nelaimes gad?jumu apdro?in??anai”

16. “ Visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anas noteikumi”

17. “ Visp?r?j?s mantas apdro?in??anas noteikumi”

18. R?gas Slimikases apdro?in??anas tarifi un noteikumi

19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.

1. pielikums

LATVIJAS APDRO?IN?T?JIEM IZSNIEGT?S LICENCES

Alterna – Viva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Baltikums

Dz?v?ba |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Estora |x | | | | | |

| | | | | | | | | | | |x | | |Latva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x

| | |R?gas Fenikss dz?v?bas apdro?in??ana | |x | | | | | | | | | | | | | |

| | |x | | |Salamandra Baltik |x |x | | | | | | | | | | | | | | | | |x | |

|Sampo Latvija Dz?v?ba |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Seesam

Life Latvia |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Solidarit?te | |

| | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |

1. pielikums (turpin?jums)

Dati: LR Apdro?in??anas uzraudz?bas inspekcija (dati uz 28-08-2000)

1. nelaimes gad?jumu apdro?in??anai;

2. vesel?bas apdro?in??anai (apdro?in??anai pret slim?b?m);

3. sauszemes transporta (iz?emot dzelzce|a transportu) apdro?in??anai;

4. dzelzce|a transporta apdro?in??anai;

5. gaisaku?u apdro?in??anai;

6. ku?u apdro?in??anai;

7. kravu apdro?in??anai;

8. ?pa?uma apdro?in??anai pret uguns un dabas stihiju post?jumiem

(boj?jumiem, ko ?pa?umam nodara uguns, eksplozija, atomener?ija, zemes

iegrim?ana un citas stihijas);

9. ?pa?uma apdro?in??anai pret citiem zaud?jumiem (boj?jumiem, ko ?pa?umam

nodara krusa, salna, z?dz?ba un citi negad?jumi);

10. sauszemes transportl?dzek|u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas

apdro?in??anai;

11. gaisaku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;

12. ku?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;

13. visp?r?j?s civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anai;

14. kred?tu apdro?in??anai;

15. galvojumu apdro?in??anai;

16. da??du finansi?lo zaud?jumu apdro?in??anai;

17. juridisko izdevumu apdro?in??anai;

18. pal?dz?bas apdro?in??anai;

19. dz?v?bas apdro?in??anai;

20. auto?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t? apdro?in??ana.